| 21. Jun 2007 @ 10:38 Miglas hronikas IV - Suņukaķis |
|---|
Garastāvoklis::  cheerful Mūzika: All we need is love
Alehandro teica, ka man esot gatiperro - suņukaķis. Un ziniet - man ir visnotaļ jāpiekrīt šim apgalvojumam. Jo Migla visur nāk pa pēdām - lai no kuras telpas es pārvietotos uz citurieni, kaķis ir blakus. Un ne jau tāpēc, ka es dotos uz virtuvi un viņa domātu, ka dabūs ēst. Lai ko es darītu, ķepas ir iekšā un piedalās. Milzīgs pārdzīvojums ir tad, ja es ielienu dušā un atstāju viņu aiz durvīm. Sākuma šoks, ka es stāvu tajā šausmīgajā ūdenī un ka man nevar tikt klāt - tas jau ir apmēram pārdzīvots. Toties mazgājoties zem krāna, ja es lieku plaukstas zem ūdens strūklas, tur tūlīt pat ieceļo arī viena pelēka ķepiņa. Un atkārtoti! Pamērcē un nolaiza. Viņa arī no krūzītēm tā mēdz dzert - nevis iebāž galvu (kaut varētu), bet gan pamērcē ķepu un nolaiza.
Vēl mūsu iemīļotā spēle ir "atnes pelīti". Ir viena tāda ļoti laba, resna rotaļu pele, kuru var lieliski kodīt un atspārdīt. Un nepārspējami brīnišķīga tā kļūst tad, kad es to aizmetu prom. Kaķis sajūsmā metas pakaļ, nomedī to peli un atnes man, lai es metu atkal! Un man pat atņemt to peli nenākas - tā tiek nolikta man tuvumā uz dīvāna vai paklāja, un divas mirdzošas zilas acis satraukti vēro, uz kurieni tad es to metīšu šoreiz! :)
Vakar nopirkām viņai ceļojumu kasti. Uz tās bija uzzīmēts gan suns, gan kaķis. Nu, manējai! =D |
