| 8. Nov 2009 @ 23:46 Kleitas peripētijas |
|---|
Līdzko man šķiet, ka nu beidzot tak būšu noapaļojusies savā izvēlē - še tev! Uzrodas kāda jauna informācija, kas liek visu pārvērtēt.
Vēsture:
Ballare gatavo seno deju programmu. Senās - tās ir dejas, kas dejotas, sākot ar 14. gadsimtu. Un tās ir vissenākās dejas, kas vispār ir pierakstītas. Nu re, un uz koncertu, kas uztaps līdz kaut kādam decembrim, jādabū gatavi 14. gadsimta tērpi.
Un tad tik sākās! Bilžu bildes, ilustrācijas, diskusijas par to, kādas krāsas, kādi audumi, kādi piegriezumi utt. - un tas viss ar satraukti mirdzošām acīm! Meitenēm ir iespēja darināt sev jaunus tērpus! Super!!! :D
Ar Annu tikāmies specpastaigai pa audumu veikaliem un situācijas apzināšanai. Samērā bagātīgs klāsts, jāsaka! Tobrīd vēl nemeklēju tieši konkrētu autumu konkrētai lietai, vēlējos saprast, kas vispār ir pieejams un pasākams. Ar gandarījumu konstatēju, ka mammas dotais pirms daudziem gadiem kā humānā palīdzība no Anglijas saņemtais pelēkzilais vilnas audums ir lieliski atbilstošs, tātad vismaz vienu no audumiem nenāksies pirkt. Un es tobrīd (pirms pāris mēnešiem) tieši biju nodomājusi, ka kādas viduslaicīgas kelitas gadījumā ļoti labi noderēs :)
1. etaps. Pateicoties Guntas iedotajām saitēm uz dažādām mājaslapām, materiāliem un attēliem, uzgāju grāmatiņu par tērpiem. Un zīmējumu ar elegantu jaciņu virs kupliem svārkiem. Gribu, gribu, gribu! Bet tā kā ja taisa, tad taisa pa īstam, tad jāsameklē oriģināls ar krāsām utt. (jo bildīte ir kādas no Moulins ciemata Francijā baznīcas vitrāžas pārzīmējums). Kā jums šķiet, vai es pēc pāris dienu cītīgas vēršanās digitalizētās un virtualizētās vitrāžās oriģinālo attēlu atradu? :D Ardievu, mana skaistā vīzija par zilu kleitu un sarkanu jaciņu, pie kam kleita būtu izšūta, bet jaciņai būtu (mākslīgās) kažokādas maliņas... :(
2. etaps. Vēl dažas dienas, kas pavadītas interneta dzīlēs. Gar acīm ņirb gleznas tādas un ilustrācijas šitādas. Neko parastu tā īsti negribas, kārojas kā interesanta. Un tērpu gribas tādās krāsās, kādas manējos iepriekšējos vēl izmantotas nav. Tātad, kombinācijas vecrozā-krēmīgs-zelts-pērles un zaļš-rozā-sarkans-sudrabs tiek norakstītas kā sevi izsmēlušas. Šādās pārdomās ienāk prātā kombinācija zils-oranžs. Bez zaļa :P Bija taču kaut kur dažas oranžas kotas, vai ne? Vismaz rozā noteikti bija, un šķita, ka kaut kas oranžs gar acīm noņirbēja. Sākam meklēšanu no jauna. Turklāt pamazām izkristalizējas doma par to, ka kotai noteikti vajadzētu redzēties, tātad surkotai jābūt ar sānu izgriezumiem... Bet kā lai atrod vienu mazu attēlu bezgalīgajā virtuālajā siena kaudzē, ja nav ne mazākās nojausmas par to, kāds tam varētu būt nosaukums?
3. etaps. Voila! Ne pat vesela diena nepagāja, kad īstā bilde ir atrasta! Un jā - ir apakšēja kota oranža un virsējā zila... Bet tā ir heraldiskā kleita ar dzimtas ģerboni pa virsu. Nu tā. Neiešu taču izšūt pavisam svešas (turklāt vēl izmirušas - kā to tikai šodien uzzināju) britu dzimtas ģerboni uz savas kleitas. Vai ne? Nē. Nospriežu, ka gan jau izdomāšu, ko tur šūt vai nešūt, galvenais ir krāsas. Vēl uzeju ļoti jauku pamācību ar fotogaleriju par to, kā pielāgot tērpu augumam. Ideāli! Rikšoju uz audumu bāzi ar cerību atrast tur vajadzīgo audumu par saprātīgu cenu. Un atrodu! Gan ne pavisam vienlaidus oranžs, bet ar melnu skujiņu - arī der! Ņemu ciet, galvā aprēķinājusi, cik daudz vajadzētu. Un pie reizes tikpat oranžu liniņu otras kleitas oderes malai. Mājās jau esmu izrakusi dārgumu lādi un ar prieku konstatējusi, ka smalkā, balinātā lina (no kura sen sen šuvu etnogrāfisko kreklu) pietiek tieši vienam kreklam, bet no raupjākā balinātā lina sanāks ideāla odere. Citā veicītī paķeru oranžu īrisdiegu - šņoriņiem vajadzēs. Ar Guntu ir sarunāts, ka viņa palīdzēs piegriezt. Esmu kā spārnos!
4. etaps. Spārni nolaidās. Gunta ar milzu izbrīnu manī lūkojās un jautāja: vai tiešām muguras vīle? Izrādās, viņa nevienā no piegrieztnēm, kas veidotas uz arheoloģisko atradumu pamata, nav redzējusi muguras vīles. Skatījāmies atkal bildes un piegrieztnes, un vēl bildes.... Patiešām - muguras vīle parādās vien 15. gadsimtā līdz ar atsevišķi piegrieztās apakšdaļas ieviešanu. Kamēr ir vienlaidus kleitas, vīles ir vien sānos. Un priekšā, aizdarei. Forši :( Un līdz ar to, ka ķīļi nesākas vis no gurniem, bet jau no padusēm, man nopirktā auduma nepietiek. Tā nu tai vakarā neko negriezām. Un es atgriezos pie virtuālās klēts.
5. etaps. Dziļas jo dziļas pārdomas. Varbūt tomēr darīt otrādāk? Ja reiz sanāk, ka apakškleitai auduma vajag vairāk - varbūt zilo likt apakšā? Un augšā nevis piepirkt tikpat oranžo, bet gan citu krāsu? Tad sanāktu biki interesantāk, turklāt ir attēli ar tādiem tērpiem, kuros puse ir vienā, puse otrā krāsā. Atkal ķeramies pie bildēm. Gribas pieturēties pie tās pašas jaukās 14. gadsimta sākuma psalmu grāmatiņas, kas Linkolnšīrā atrasta. Vismaz tur par galvassegām jau ieviesusies kāda skaidrība arī. Varbūt taisīt to otru heraldisko? Tai bija dalītā virskleita. Un tai bāzē bija tik simpātisks zaļš audumiņš... Ui! Oranžs, zaļš un zils?! Nē, Zuzīt, nebūs riktīgi, vismaz ne šoreiz :D Bet ar kādu citu pat varētu provēt... Oriģinālā gan ir oranža kota un oranži-zaļa surkota, bet tā kā viņiem toreiz kombinācijas zils-zaļš-sarkans, oranžs-sarkans, oranžs-rozā, zils-rozā-zelts utt. nelikās nekas savāds, tad varbūt es varētu piekombinēt vēl kādu smuku krāsu? M? :) Labi būtu izdomāt tā kārtīgi, pirms pirkt un griezt.
Vienīgi.... Visas tās dāmas, kas ārzemēs ir tāda veida tērpus sašuvušas, izskatās resnas! :P |
|  |
