| 1. Okt 2009 @ 23:13 Ābolmaizes |
|---|
Pēdējā laikā par normu sāk kļūt cept ābolmaizes pa nakti. Tā ap vieniem, diviem... Jo citā laikā vienkārši nav laika! Bet uz sestdienu, redz veselas divas pasūtītas, un vienai noteikti jābūt ar cukuru.
Un tad ir mans nakts laiks ar sevi un ābolmaizi. Kad visi guļ, pat kaķi ir saritinājušies uz segas - tad es runājos ar lēnām putojošo raugu, ar čurkstoši kūstošo margarīnu, ar viegli sijājošamies miltiem, ar samīļojami pakļāvīgo mīklu un dzirkstoši svaigajiem āboliem. Līdz kamēr svaigas ābolmaizes smarža ir ietinusi visu dzīvokli saldā plīvurā un, vieglītēm pukstēdama, guļ uz vēl nokaitētās pannas.
Miegam daudz laika neatliek. Bet nav ne vainas. Vismaz āboli tiek likti lietā :):):) |
