| 23. Aug 2009 @ 21:47 Noskrēju! |
|---|
Mans Kilometrs izrādījās cits, ne sākotnēji iecerētais, toties lieliskā un visīstākajā kompānijā, visīstākajās noskaņās un gaisotnē, ar kārtīgi nosaitētu potīti, ieģērbtu Ilzes vecajos sporta apavos, toties garos svārkos :D
No visām malām vienā virzienā plūstoši cilvēki skrejamtērpos un mirdzošām acīm, pulciņš gaidošo, kas ar katru mirkli kļuva aizvien lielāks, "Sirdspukstu" pasākuma uzlīmīte uz krūtīm, satraukums, redzot tuvojamies bākugunis un 'ātros' ar poličiem, ovācijas, ieraugot pirmos skrējējus -- un tad jau sajūsmas pilnā pievienošanās pāris simtiem cilvēku! Skrēja visu vecumu ļaudis: jaunieši un pat organizācijas, vecmāmiņas un vectētiņi ar mazbērniem, līdzpaņemts suns, kāds jaunēklis basām kājām un lieliem lēcieniem kā briedim, kāds tētis ar mazuli ratiņos, plīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi, un cilvēki malās ar sveicieniem atbalstīja skrienošos. Un kilometrs manai potītei tā arī bija, tādā lēnā, mierīgā ritmiņā norikšots, un kad priekšā ovācijas vēstīja, ka ir sasniegts nākošais kontrolpunkts, tad arī pamazām devāmies malā, un potīte arī ziņoja, ka viņai nupat būšot gana.
Un pēcāk raudzīties noslēgumu pa TV, stāvēt pie katras himnas un mēģināt nodungot līdzi pat nezināmās, un atminēties braucienu ar autobusu no Cēsīm garām kontrolpunktiem ar sajūsmā mājošiem cilvēkiem, skrienošām ģimenēm un draugiem, gaidošām dāmām tautastērpos un pūtēju orķestri, un autobusiem, kas saveduši skriet gribētājus uz šiem kontrolpunktiem :)
25 tūkstoši skrējuši Latvijā? Jā, pēc šodien redzētā pavisam noteikti ticu!
Toreiz, pirms 20 gadiem, vecāki mani atstāja mājās. Šoreiz es pati aizgāju. Un noskrēju! |
