| 15. Jun 2009 @ 10:55 Kaušanās |
|---|
Cik vien sevi atceros, man ar sapņiem ir bijis tā: līdzko nonāk līdz situācijai, kad man kādam ir jāsit (kaut vai aizstāvoties), tā... Nekā. Laiks tā kā apstājas, es sastingstu, nevaru pat pakustēties, iestiegu tādā kā purvā.
Bet šonakt.... Šonakt es ne tikai iesaistījos cīņā (sanāca tāda situācija, kur man bija jāaizstāv pārējie komandas biedri), bet cīņu arī uzvarēju! Un pati sapnī diktam par to brīnējos :P
Diez, kas ir mainījies? Tagad un tik piepeši. |
