27. Apr 2009 @ 12:42 Aizgājušais
Saskatījos šodien vecās bildes. Tām ir neatgriezeniskas pagājības, ar vieglu pelējuma kārtiņu pārklājušos jūtu, drumslās sašķīdušu un jau pusaizmirstu sapņu aromāts. Mani apdveš reiz izjustu emociju elpa, kas tai pat mirklī izgaist kā dūmaka saulē. Reiz tā bija realitāte, bet tagad...

Šodienas realitāte ir pavisam cita. Un kādreiz mana šodienas realitāte liksies tikpat neaktuāla un aizmirstības putekļos slīgstoša. Vai es to atcerēšos ar smaidu, vai tomēr ar domīgu nostaļģiju?
About this Entry