1. Okt 2008 @ 23:26 Miglas hronikas - Miglēni 2
Aiz muguras ir vēl viena negulēta nakts... Jāceļas ik pēc 2 stundām, lai stundu barotu mazuļus. Pa dienu Migla tikai gulšņāja vien ar glāžainām acīm, vēl jutās ļoti slikti. Tikai ap divien maktī kaķēnu pīkstēšana barojos viņu ieinteresēja. Iedevu apostīt, bet viņa bija tāda izvairīga...

Ietinos segā un gulēju uz grīdas, lai būtublakus mazajiem un arī Miglai - viņa ir radusi ielīst zem manas segas. Tad nu lai nemēģina rāpties gultā un nesastaipās. Gulējām abas ar Miglu līdzās groziņam ar šņākojošajiem ķeburiem.

Ap pieciem zvana modinātājs - laiks ēst. Šoreiz Migla vairāk interesējās par pīkstuļiem. Kad ieliku atpakaļ groziņā, viņiem laikam par vēsu bija - nemierīgi rāpojās un pīkstēja. Šoreiz Migla satraucās tik ļoti, ka ieliku mazos blakus kastē uz aitas vilnas sedziņas - un māmiņa tūdaļ ierāpās iekšā. Man par milzīgu prieku viņa bija izlēmusi sildīt mazuļus. No sākuma jokaini sēdēja, jo mazie ņudzinājās viņai gar punci, tad palīdzēju viņai apgulties un nedaudz piesedzu ar aitiņu. Kad modinātājs zvanīja astoņos, biju laimiga redzēt visu ģimenīti vēl joprojām turpat.

Pa dienu pie viņiem palikās draudzene, ap pusdienlaiku biju mājās. Migla jau bija kārtīgi nolaizījusi bērniņus un sākusi viņus pat zīdīt. Ne visi vēl saprata, kas viņiem jādara, tā nu trīs bērnus pabaroju no pudelītes, bet izskatās, ka nupat jau viss ieiet īstajās sliedēs.

Migliņa vienīgi ļoti sūdzas par to šausmīgo apkakli, kas viņai neļauj pat ķepiņu nolaizīt, kur nu sevi sakopt. Un apkakle traucē staigāt un aiz dīvāna līst, un bērniņus samīļot... Vispār traucē! Un es viņu tik labi saprotu! bet nevaru... Dakteris pieteica, lai 10 dienas nēsājot. Šī ir tikai otrā...

Laikam jāiet beidzot gulēt - galva lūzt nost................
About this Entry