12. Apr 2007 @ 09:55 Miglas hronikas - I - Ienākšana
Garastāvoklis:: priecīga

Viņa ienāca manās mājās ar mazām, mīkstām, pelēkām ķepiņām un izmisīgu "ņau!", zilajām ačtelēm meklējot nepazīstamajā vietā ko pazīstamu.

Tas notika tā:
Es jau ilgi pīkstēju un čīkstēju, ka gribu kaķīti. Būtībā jau kopš dienas, kad pārvācos no mammas mājām pie Agra un atstāju Lūsīti tur. Īpaši tas saasinājās tais pāris dienās, kad mamma devās braucienā ārpus Rīgas un Lūsīte palika pie manis. Galu galā Agris piekrita un mēs pasūtījām kaķīti. Solīja jau uz pavasari, bet tad pateica, ka būšot tikai uz maija beigām - jūniju... Nācās atteikt, jo tas ir pārāk vēlu. Bija ļoti bēdēigi... Un tad Agris iežēlojās un teica: "Meklē sludinājumu." Tas bija 12. martā. Un es, izrakņājusies pa dažādām reklāmas lapām intenetā un neko neatradusi, vēlreiz iegāju www.reklama.lv - un priekšā ir tieši tai pašā dienā ielikts sludinājums par trim maziem Bali kaķīšiem, kuri ir gatavi doties pie jauniem saimniekiem... Tūlīt pat sazvanījāmies, un kaķuks bija aizrunāts!

Pie manis viņa pārnāca dzīvot saltā sestdienā, 17. marta dienā. Sazvanījāmies, un devāmies uz Zaķumuižu pēc bērna. Bija domāts, ka mēs būsim otrie, bet izrādījās, ka tie citi cilvēki ir Berģos samaitājuši savu mašīnu, un tā nu es tiku pie izvēlēšanās pirmā!!! Trīs kaķēni pīkstēdami pamuka zem trepēm. Viens bailīgi ierāvās stūrī, otra dusmīgi šņāca un pat spļaudījās! Trešā peka pēc saimnieces mudinājuma iznāca laukā - to arī paņēmu. Pa ceļam ne gluži raudāja ne kā. Tikai negribēja groziņā sēdēt.

Tā nu pirmo dienu man mājās bija zemgultas kaķītis, kurš bija atradis savu drošo vietu un laukā nenāca. Tikai pa nakti izķeksēju žēlo ņaudošo vientuļo radībiņu no aizdīvāna un paņēmu blakus gultā.

Mana mazulīte =D
About this Entry