| 12. Nov 2006 @ 19:28 Ziemassvētku sajūta |
|---|
Garastāvoklis:: rimti laimīga
Mūzika: Zvaniņš skan
Lai lai lai lai laī
La-la lai lai lai lai lai lai...
Ziemassvētku noskaņojums klāt! Un pirmo reizi pa vairākiem gadiem man uz Ziemassvētkiem negribas dziedāt Jāņu dziesmas, bet gan šim laikam atbilstošās. To varētu savā ziņā definēt kā atvieglojuma sajūtu radošu un harmonisku izjūtu rosinošu faktu.
Gribu sniegu, gribu zirga vilktas kamanas pa apsniegainu ceļu un zvārguļu šķindu pie ilkss! Gribu priedes, kas izskatās pēc eglēm - tik ļoti zem sniega smaguma nolīkušiem zariem. Gribu eglītes smaržu, rotājumu maigo vizuļošanu un Ziemassvētku mūziku - lai kādā stilā un valodā tā arī nebūtu. Gribu smieklus, smaidīgas un gaidās priecīgi satrauktas sejas. Gribu mājās ceptu piparkūku smaržu un karstvīnu piedevām. Gribu līksmi svētsvinīgo sajūtu baznīcā un Lielā Brīnuma apjausmu sirdī. Gribu... dot maniem mīļajiem cilvēciņiem tik daudz prieka, cik tas ir iespējams no manas puses.
Varbūt tāpēc šodien iepirku pirmo dāvanu. Kā ieraudzīju, tā sapratu, ka tā ir īstā. Nez, kā tas gadījās, bet pirmā, kuras dāvana jau gaida sava ceļa sākumu pie jaunās īpašnieces, ir Ginta. Atliek vien cerēt, ka neviens cits neiedomāsies to pašu... Un ja arī iedomāsies? Nekas taču! Man jau šķiet, ka galvenā ir tā sajūta un tās domas, kas dāvanā ieliktas.
"Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat."
Tas bija tas vārds, kas manī palika pēc šodienas dievkalpojuma. Un ap sirdi ir tik gaiši! Jau sen neesmu Ziemassvētkus sākusi gaidīt tik ātri un ar tādu mierīgu prieku.
Ir labi. |
