| 27. Dec 2005 @ 00:02 Mīlestība - aizliegtā |
|---|
Garastāvoklis::  contemplative Mūzika: Jennifer Lopez - Secretly
Svētdien skatījos filmu Lidojošo dunču nams. Kārtējais japāņu superbojeviks, bet ne jau par to ir runa. Filmas pamatmotīvs ir mīlestība jeb mīlestība pret tai pretī nostājušamies apstākļiem. Un šīs mīlestības izredzes dzīvot.
Un tas man lika aizdomāties. Par mīlestību, pienākumu, brīvību un ierobežojumiem...
Romeo un Džuljeta, Titāniks, Gladiators, Drošsirdis, Iemīlējies Šekspīrs, Pēdējais samurajs, Troja, Putekļu zemes bērni, Zvaigžņu kari ... tas pats Lidojošo dunču nams - visās filmās tiek stāstīts par aizliegtu mīlestību (un te ir minētas tikai filmas. Vēl jau ir grāmatas un citādās formās ietērpti stāsti. Gan jau jūs paši varētu nosaukt vēl veselu rindu nosaukumu!). Un nevienā no tām šai mīlestībai nav nākotnes, nav iespējas izdzīvot, piepildīt sevi, nevienā šī mīlestība nebeidzas laimīgi. Tai nav pat iespējas būt, nav pat īstas cerības... Tas ir tikai neiespējams sapnis, krāšņs zieds, kas uzplaukst cilvēka sirdī un dara viņu labāku... Bet tiek neizbēgami sabradāts un atstāj tikai ērkšķu plēstas rētas un atmiņas par saldu smaržu... Un nav pat būtiski, KAS ir tas, kas šo mīlestību sabradā. Katrā situācijā tas ir kas cits. Bet tā neizbēgami tiek iznīcināta, nereti līdz ar vienu vai pat abiem mīlētājiem.
Secinājums ir viens: aizliegtai mīlestībai nākotnes vienkārši nav. =) Pat tad, ja tā ir abpusēja.
Mani mīļie - mīliet atļauti! =D |
