| 19. Okt 2005 @ 22:36 Ļaužu valodas |
|---|
Garastāvoklis::  dusīga Mūzika: Domini Dona Nobis Pacem
Šodien uzzināju, ka par mani apkārt staigā runas. Nezinu, kādas, jo tā persona, kas deva šādu mājienu, atteicās jebko stāstīt (pati būdama sajūsmā). Nu, man jau īpaši arī neinteresē, kas un ko runā, man vienkārši nepatīk pats fakts, ka par mani runā. Turklāt, ka atklātībā nonāk visai privāta informācija, ko es labprātāk būtu paturējusi pie sevis. Pati ar līdzīgām lietām īpaši neaizraujos - par kādu citu runāju, viņam vai viņai neesot klāt, vienīgi tad, ja esmu noraizējusies, un mans sarunu biedrs vai biedrene arī. Tāpēc arī īpaši neizprotu šādu valodu pasaulē aizklīšanas procesu. Un tomēr - tas ir tik kaitinoši! Tā it kā man nebūtu tiesību pašai lemt, ko citiem atklāt un ko - nē!
Nu ko, risinājums ir vienkāršs: jāpārstāj par sevi stāstīt. Un strikti jāierobežo to cilvēku skaits, kuriem vispār kaut kas tiek atklāts.
Nepatīkams process, bet nepieciešams. |
