| 22. Aug 2005 @ 22:47 Sāpes |
|---|
Garastāvoklis::  calm Mūzika: O Clone - Marcus Viana - Entre Dois Mundos
Fiziskās sāpes ir organisma aizsargmehānisms. Reakcija uz audu bojājumu vai iespējamu audu bojājumu. Tieši tie cilvēki, kuriem zināmas patoloģijas rezultātā ir notrulinājusies sāpju sajūta vai tās nav vispār, ātrāk iet bojā no savainojumiem, kas citiem nebūtu nāvējoši, jo tiktu laicīgi pamanīti.
Es nezinu, vai sirds sāpes, dvēseles sāpes un gara sāpes var skaidrot tāpat. Sāp tad, ja kāds mīļš cilvēks izturas nevērīgi. Sāp, ja tevi nepamatoti apvaino. Sāp, ja ir nodarīts pāri kādam draugam. Sāp... tik daudzu iemeslu dēļ. Man ir ļoti sāpējis brīžos, kad tiek zaimots Dievs. Pat saprotot, ka tas cilvēks patiesībā neapzinās, ko dara, sāp tik un tā...
Manuprāt, sāpes ir vislabākais indikators tam, ka esam dzīvi. Ja kādam ir pārsalušas kājas, viņš un visi pārējie priecājas par spēcīgām sāpēm, tām atsilstot. Jo tas nozīmē, ka atjaunojas asins cirkulācija un audi atjauno savas funkcijas. Un šādas sāpes ir vienkārši jāpārcieš. Tas, ka sāp sirds, norāda uz to, ka neesam bezjūtīgi, ar akmens sirdīm, bet ka mūsos ir dzīva sirds. Kad kļuvu par kristieti, pamanīju, ka man sāp biežāk un vairāk, sāp lietas, kas agrāk nesatrauca vai ko vienkārši nemanīju. Un es par šīm sāpēm priecājos. Jo jutu - esmu dzīva!
Jā, grēka sekas sāp, pats grēks sāp. Un tās nav labas sāpes. Ja brūce ir sastrutojusi, tā nesāp. Sāk sāpēt tad, kad tiek tīrīta un kad dzīst. Laikam tāpat ir ar grēku. Grēks savaino mūsu dvēseles, un līdz ar tā apziņu un tīrīšanas sākšanu sākas sāpes.
Bet - jo pilnīgāks tevī ir miers, jo mazāk sāp... Jo tuvāk tu esi Dievam, jo vairāk ir miera tavā sirdī. Paradoksāli - tuvums Dievam gan sāp, gan dziedē sāpes. Dvēseles dziedināšanas process sāp, un sadzīstot sāpes pāriet. Un tas nav tā, ka brūcīti noroc un aizmirsti, bet to var uzplēst no jauna, un tad tā atkal sāpēs. Nē, Dievs visu sadziedē tik pilnīgi, ka izsāpējušais vairs nesāpēs. |
