|
Jan. 20th, 2009|03:41 pm |
Te man prātā nāk Markss par to ražošanas līdzekļu kontroli. Es gan neparakstītos uz tādu sviestu kā "proletariāta diktatūra", bet principā jau tā problēma ir tāda, ka visi ražošanas līdzekļi pieder pat nevis kapitālistiem, bet naudai. Nauda ir visu procesu starpnieks. Līdz ar to arī saimnieks. Virs naudas ir tikai tie trīspadsmit cilvēki, kas viņu drukā. Ja vismaz ar nepieciešamajām precēm (pārtika, mājoklis, drēbes, informācija) apmainītos bez naudas starpniecības, tad naudas hierarhijai te nebūtu varas. Tiesa, arī bez naudas ir Labas UN sliktas alternatīvas, bet tur vismaz tādas ir.
Un tā šaurā specializācija drīzāk varētu būt nauda-ražo-naudu mehānisma sekas + aizvien pieaugošā darba apvienošana (saukta par "darba dalīšanu"), kad visi tiek padarīti līdzatkarīgi, tā, lai neviens pats nevar Visu: viens griež maizi, otrs smērē sviestu, trešais ēd, bet ar naudu apmainās visi. Tāda kapitālisma shēma. Ideālajā variantā par naudu notiktu pilnīgi viss un katrs darītu tikai 1 atsevišķu lietiņu, procesa elementiņu. H.Forda slapjais sapnis: konveijera civilizācija.
Un vispār - runa nav tik daudz par pārapdzīvotību cik par ekspansīvo ekonomiku, kurai, balstoties parādos un to palielinātā atmaksā, aizvien jāpalielina ražošanas apjomi, resursu izmantošana un līdz ar to - arī apkalpošana. Bet tas Crasho, jo planēta šitādus slimus pašsadedzināšanās tempus vnk netur. |
|