| Comments: |
jā, jā, es zinu - mani te neviens negrib lasīt, bet ir tā, ka tagad tu pats apzīmogo visas meitenes, teikdams, ka visām nekad nekas nav skaidrs un neviena neko nesaprot. viss ir atkarīgs no cilvēka, nevis no dzimuma, un tu to ļoti labi zini. es noteikti neesmu tas gadījums, kas blīkš bladākš uzreiz sper ārā to, ko tiešām domā, bet nu, māri, tāda ir skarbā(?) realitāte - cilvēki ir dažādi (to starp arī meitenes) - citiem vienkārši ir vajadzīgs laiks, un tas, ka atklātība reizēm ļoti sabaida, nenozīmē, ka kāds to noliedz. daudzi baidās pieļaut kļūdas. cenšoties no tām izvairīties, tiek pieļautas citas, vēl trakākas. es nezinu, vai tas kaut ko attaisno, bet tā tas ir. tev pašam tiešām viss vienmēr ir skaidrs???
man patiešām ir zb, ka visi mani māca par skarbo realitāti. tā it kā būtu baigie dzīves skolotāji. jūs esat pārlasījušies koelju. protams, ka man nekas nav skaidrs, vnk esmu nikns uz visu pasauli. un man pohuj cik tas stulbi izskatās.
es nevienu nemācu, tikai saku, ko domāju. vai konstatēju faktu - sauc to kā gribi. mans viedoklis ir tīri subjektīvs, tas, ka esmu to izteikusi, nenozīmē, ka tev tam jāpiekrīt.
un no koelju es neesmu lasījusi ne rindiņu :)
ja man nemiglotos kontaktlēcas, tad es uzrakstītu kaut ko pārgudru. tjip, kaut ko, kas izskatītos "gudri".
bet vienalga mani nepamet sajūta, ka es tev biju plāns B, jo tu nedabūji mārtiņu. (atvainojos par tādu atklātību.)
tā nebija. mani nepamet sajūta, ka tu netici nevienam manam vārdam, bet, saku vēlreiz, tā nebija. es kādu laiku dzīvoju baigākajās ilūzijās par visu, kas ar mani ir noticis un kas varētu notikt. es negribu neko skaidrot un stāstīt - es visu biju izdomājusi savā galvā, un galu galā, tā ir pagātne. jā, es labu laiku dzīvoju iedomās un pagātnē. kad es no jauna satiku to puiku, pati brīnījos, ka nemaz nekas nav tā kā senāk. arī manas domas un sajūtas vairs nepavisam nav tās, kas toreiz. mhm, man vajadzēja labu laiku, lai to saprastu, acīmredzot, vajadzēja arī sastrādāt muļķības, lai tiktu skaidrībā, ko es īsti domāju. bija skola, darbs, mājas - nenormāli daudz iemeslu, lai nedomātu vispār, un es to izmantoju. pati visu salaidu dēlī, esmu samierinājusies. es ļoti gribētu tevi satikt. ļoti gribētu, lai nebūtu tev teikusi visu, kas ir pasacīts. bet bijušo par nebijušu nepadarīt. es jūtos nenormāli vainīga. ai, ir riktīgi stulbi. un izskatās, ka mainīt neko tur nevar.
godīgi sakot tagad es ticu tikai seksam. esmu satriekts.
šito es rakstīju dērumā. tā nemaz nav. | |