|
Aug. 6th, 2011|03:32 pm |
esmu centies sevi pieradināt pie visa šitā, kā arī saskatīt labās puses, taču vienmēr nāk lūzums, un viss ko esmu ignorējis un pārkrāsojis "labākos toņos" gāžas kā akmeņu lavīna pār sapņainu ciematu.
jā, ir jau jauki, piemēram, strādāt eiropas projektā, kas taisa videofilmu par daudznacionālu komandu, kas mežā ierīko "dabas taku". bet, vai ir jēga to visu darīt tikai tāpēc, lai būtu ko darīt? tas viss atgādina padomju savienību, kur karavīriem pirms parādes bija jākrāso zaļa zāle un lapas kokiem (tas ir reāls fakts). kā arī tagad simtlatnieku projektu, kurā pa pilsētu jādzenā putekļi un sausa zāle.
es nejūtu piepildījumu no šīs kartona dzīves. |
|