| pieraksti N°2. |
[Feb. 26th, 2011|02:38 am] |
turpinot ierakstu par dabiskajiem redzes gļukiem...
es secināju, ka cilvēks zem kaut kādām psihodēliskajām vielām redz pats sevi. visi tie vizuālie bezgalīgie gļuki (un, kā dažs saka - fraktāļi) ir cilvēka sevis paša (prāta un apziņas) vizualizācija. sākas tas ar gaismu, kas iet cauri aizvērtiem plakstiņiem un rada zīmējumus. ja gaismas nav, tad acs kustības un acī esošais šķidrums rada vājus redzes nerva kairinājumus. tie nav pamanāmi (jeb apzināmi) kā gaisma, bet gan nonāk smadzenēs vājāku signālu formā. tie lielākoties tiek izfiltrēti, nepamanīti.
bet ja pieverš uzmanību niansēm, ja spēj nomierināties tik tālu, ka palielinās apzinātā jūtība, tad tos vājos signālus var apzināties. un tie jau ir ciešākā saiknē ar paša cilvēka iekšējo pasauli.
ja apziņa ir tikusi vēl tālāk, tad var uztvert visu savu šūnu signālus vizuālā formā. vizuāli var apzināties smalko realitāti. iespējams tieši tas atainojas kā bezgalīgā formu un krāsu daudzveidība. fizioloģiski signāli vizuālā formā.
- - -
un caur šo vizualizācijas metodi un tīras prieka sajūtas (tādas kā bērnībā) radīšnanu var sākt meditēt. bet pēc teksta to gan neiemācīsies.
pētot valodu -------> ego = эхо (atbalss)
ego ir ķermenis un tas atbalso patiesībā(realitātē) notiekošos procesus. tikai apslāpētā formā.
es sajūta ir fizioloģija. tāda pati kā kāju vai roku sajūta. to paveic šūnas un fizikāli ķīmiskie spēki.
tikai visticamāk tu jūties aizskarts, kad uzzini ka esi tikai matērija. taču tas nav viss...
realitātei, tāpat, kā sapnim, ir ļoti daudzi izskaidrošanas/saredzēšanas līmeņi. gluži kā gleznai - to var skatīties no attāluma, kā arī pētīt detaļas tuvumā un daudz smalkāk.
"nejēdzīgai multenei" kas redzama sapņos vai fantāzijā, apakšā notiek daudz lielākas lietas, tikai tās apziņa transformē ne tik dramatiskos un nopietnos tēlos - samazina to nozīmību. tas ir psihes aizsargmehānisms.
zem "nenozīmīgiem" prikoliem apakšā darbojas daudz nopietnākas lietas. |
|
|
