Dažreiz ciešanu un pašdestrukcijas procesā cilvēks izmainās, kļūst gudrāks, tā teikt. Un šai jaunajai personībai kā visām ir izteikts izdzīvošanas instinkts. Tas nozīmē, ka viņa uzskatīs sevis rašanos un rašanās procesu par labu lietu. Pretējā gadījumā viņa pārveidotos atpakaļ par veco personību vai nebūtu radusies vispār. Un līdz ar rašanās procesu personība uzskatīs arī ciešanas par labām esam, jo tās viņu radīja. Kas tevi nenogalinās, padarīs stiprāku. Un ja vien mēs nevannojamies svētlaimes mākonī, spēkam ir nozīme. Tas palielina izredzes kādreiz vannoties :D
Tad kad lielākā daļa vietu būs stilīgas, par stilīgām sāks uzskatīt parastās vietas tieši to nestilīguma dēļ. Bet tas tik drīz nenotiks.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
