Seek and destroy - Komentāri

Katra QI pēdējās 5-10 minūtes tiek veltītas "faktiem", kas ir vispārzināmi un nepatiesi. Piemēram - Kas īpašs notika Jūlija Cēzara dzemdību laikā? Mazāk izglītotie paraustīs plecus, savukārt tie, kas ir apgrūtinājuši savas smadzenes ar mazsvarīgiem faktiem, atbildēs, ka tās bija pirmās dzemdības, kurās izmantots ķeizargrieziens, kas tāpēc ir arī ieguvis šādu nosaukumu.
Patiesība ir pirmajiem.
Bet par to nav mans stāsts. General ignorance ir mums visapkārt. Tā saucamie "speciālisti" pārāk bieži nezina gandrīz vispār neko, it īpaši tas ir attiecināms uz stilīgajām jomām, kā piemēram, ekonomiku, komunikācijām vai psiholoģiju.
Visvieglāk izjust to ir žurnālistikā. Jau ierasta ir kļuvusi sajūta, ka ar raksti ir tikai lai nerēgoties tukšumi starp reklāmas laukumiem. Papildus tam mūsu rakstošo draugu sejā joprojām ir redzami 50 okupācijas gadi - lielākā daļa spalvas kātu grauzēju nav pamanījuši, ka nav vairs nepieciešamības rakstīt tā, lai nevarētu atšķirt kas ko ir sacerējis, vai vēl labāk - izlikties, ka pilnīgu visu sacer kāda visvarena un monolīta partijas struktūra. Šķiet, ka bez kinokritiķiem ir vēl kādi divi vai trīs cilvēki, kas ir spējīgi noformulēt savu, patstāvīgu un pats galvenais - interesantu viedokli. Es par tādiem uzskatu Aivaru Ozoliņu un Māri Zanderu. Taču viņi abi ir iebriduši politikas druvā un tur laimīgi arī rok. Visās pārējās jomās, it īpaši dažādu sabiedrības procesu apskatā, valda pilnīgs vakuums - čīkstule Laila Pakalniņa neskaitās. Man nav īsti skaidrs, kāpēc žurnālisti baidās no sava viedokļa kā no sliktas elpas, tā vietā barojot lasītājus ar sausu un nevienam neinteresantu informāciju.

Pamēģiniet pierādīt pretējo.