|
Apr. 3rd, 2010|12:14 am |
Jopcik. Vakar tā arī neko neierakstīju. Bet tam ir daži iemesli.
A. Ir ļoti grūti kaut ko uzrakstīt pēc tam, kad ir bijusi laba ballīte.
B. Vēl grūtāk kaut ko ierakstīt tad, ja ballīti saorganizē kaimiņš Bobijs.
C. Taču vēl neiespējamāk kaut ko uzrakstīt tad, ja Bobijs ir atvilcis arī kādu ciemiņu.
Par visu pēc kārtas.
Kā jau teicu, vakar no zemes noslaucīju "ne īsto", bet pēc tam satiku "īsto", kuru nemaz nebija vajadzības noslaucīt, jo šis man pastāstīja interesantas lietiņas. Viss bija tā.
Tad, kad Penija man norādīja virzienu, kurā iet, lai sastaptu to, kurš grib sastapt mani, es paņēmu no bāra letes vēl vienu viskija trauku un rimtā solī devos pie man vēl nezināmā satikteņa. Pietuvotojies nezināmajam es stādos priekšā: "Esmu brašais kovbojs, indiāņu ķērājs - klintsistvuds. Kas par lietu, ko vajag?" Šis man stādās priekšā: "Esmu viedais cilvēces tikuma skolotājs - Gundars. Man vajadzīga tava palīdzība." Pēc šādas atbildes nevarēju nepiesēst pie Penijas tikko svaigi nomazgātā galda un neparunāt.
Gundara stāsts ir sekojošs. Viņš kā tikumības un tiklības viedais cilvēces skolotājs vairs nesaprot kā piekļūt pie cilvēces ausīm, lai varētu tajās savu viedumu sēt, jo, redz, viņaprāt, izdot brošūras par tikumību ir gaužām neproduktīvi un neatmaksājas, jo atgriezeniskā saite jau esot pārrauta pie brošūru tirdzniecības vietas kases, kad pircējs ierauga Gundara brošūras cenu, kas esot par augstu. Tad, nu, viņš uzzinājis, ka es lietojot kaut kādu tur internetu, lai vēstītu par saviem sasniegumiem, guvumiem, zaudējumiem, vai vēl kādām citām noderīgām lietām. Viņš, kā sarunas gaitā izrādās, esot mans radinieks, tur kaut kāds n-tās pakāpes brālēns. Nu, neko, ja radinieks, tad jau var arī izlīdzēt. (Bet, starp citu, ja kāds indiānis man mēģinās iestāstīt, ka ir man nezkāds radinieks, tad noraušu un apēdīšu tā galvu.)
Respektīvi, Gundars interesējās par iespējām savu viedumu padarīt pieejamu plašākai publikai. Viņam pat esot veseli lekciju cikli atsevišķās tikumīguma nozarēs, par kurām šamējais jau bija gatavs man stāstīt, tad es viņam teicu, lai beidz man pūderēt un ķeras pie lietas, kas nozīmē - raksti savu blogu un popularizē to. Bet viņš man pateica, ka esot dzirdējis, kā to vajag darīt, bet nesaprotot, kā tas ir īstenojams. Viņš man vēl teica, ka esot dzirdējis par kaut kādu čivekļa tīklu, kurā visu varot labi popularizēt. Čivekļa tīkls mani darīja aizdomīgu. Tik aizdomīgu, ka pat mans skatiens kļuva aizdomīgs un dziļš, jo es tajā brīdī iedomājos par kārtējo indiāņu tīklu, jo kā zināms, par čivekļiem sevi var nodēvēt tikai indiāņi. Nu, neko. Es viņam teicu, ka papētīšu, kas tas par Čivekļu tīklu, ko visi lietojot, lai popularizētos. Vēl es Gundaram pateicu, ka par jaunumiem ziņošu, kad visu būšu izpētījis. (Starp citu, dīvains vārds - Gundars. Nekad nebiju iedomājies, ka manu brālēnu varētu kāds tā nosaukt.)
Tā mūsu saruna noslēdzās, - man ir skaidrs uzdevums, Gundaram ir skaidrs mērķis. Bet Čivekļa tīklu tā arī neesmu atradis. Ceru, ka man varētu palīdzēt mans kaimiņš Bobijs, nu, tas, kurš Dilans.
Labi, līdz citai reizei -
Jūsu brašais kovbojs, indiāņu (iz)ķērājs - klintsistvuds! |
|