| Hei,esmu atpakaļ! |
May. 2nd, 2010|04:53 pm |
Sveiki, sveiki, sveiki!
Esmu atgriezies no tālās mātes zemes, kurā indiāņi dzīvo lādzīgi ierīkotās daudzsētās, kas apjoztas ar jaukiem žogiem, nevis kā pie mums, - brīvi dauzās pa ielām, traucējot mieru ar savu skaļo ārdīšanos pilnīgi visur un pilnīgi jebkā. Mātes zemē indiāņu daudzsētas mēdz dēvēt arī par audzētavām, novietnēm vai rezervātiem, kuros nonāk visi izķertie inģuki, kas vēl slapstoties, un izvairoties no savām dabiskajām tiesībām - atrasties novietnē, mēdza aizslēpt savu izcelsmi ar kādu izdomātu vārdu, piemēram, "Čingačguks Lielā Čūska" savulaik bija izdomājis saukties par Čingačdžoniju Bigsneiku, bet tas viņam nekādi nepalīdzēja, pat ja viņš atrada veidu kā tikt līdz manai zemei, jo te viņu "uz iesma" paņēmu es, jeb tas, kurš atšķir inģuka viepli no viepļa nosaukuma.
Labi, jāsteidz pie Penijas. Šamējā varētu būt sailgojusies.
Bet pa to laiku, kamēr esmu prom, iesaku palasīt kādu mana paziņas 3 pakāpes drauga apcerējumu. Teikšu atklāti, ne sūda nesapratu, bet kaut kas man tajā tekstā patika. Teksts šeit, jūsu spriedums - tur!
Jūsu brašais kovbojs, inģuku (iz)ķērājs - klintsistvuds.
(74)SUB SPECIE AETERNITATIS - (no mūžības viedokļa) vai: Par TO negribas rakstīt?
Vai tiešām smieklīgi naiva ir cilvēku tieksme izzināt t.s. ‘mūžības noslēpumus'? Bet kas tad tos ‘slēpj'? Kas tos ir noslēpis? Vai tas ir kas ‘slēpjams'? Vai astrofiziķi iebildīs, ka izzināt ‘mūžības principus' ir ‘cilvēka iedabā' un ‘šo vēlmi neviens nespēj apturēt un apslāpēt'? Vai tiešām fizika ir tā sapienu darbības joma, kur cilvēka fantāzija tiek uztverta kā realitāte? Vai tad mums, parastajiem cilvēciņiem, šīs jomas ir ‘liegtas' un mēs nevaram izdarīt izteikumus par Universa sākumu laikā un telpā, vai arī par to, ka Universam nav sākuma un beigas laikā, un tas nav ierobežots telpā? Bet kas tad ir ‘aizliedzis' šīs jomas? Un vai tiešām ir tā, ka mēs spējam tikai uzdot jautājumus, bet ne atbildēt uz tiem? Vai tas atkal ir teikts tikai par ‘parastajiem cilvēciņiem'? Bet ko tad saka ‘lielie ģeniālie prātnieki' - ekonomisti, filozofi, biologi un fiziķi? Kā viņi izprot Universa uzbūvi un kā slepeni raud par tā sagaidāmo nāvi? Vai viņus vispār interesē tāds ‘sīkums', kā Universa nāve? Kādēļ mums gribas visu analizēt ‘sub specie aeternitatis'? Vai varbūt tad mēs ‘aizejam' no ‘aktuālajām pasaules problēmām' un nerisinām tās? Vai ir apmēram tā: mēs gribam ar savu kuslo ‘prātiņu aptvert' visu Universu ‘vienā skatā' un sastingušām ačelēm raudzīties tur, kur beidzas bezgalība? Varbūt ir taisnība ‘burbuļu Universa' teorijai, ka viss redzamais Izplatījums ir tikai viens burbulis nebeidzamajā burbuļu Universā? Vai mēs spētu izārdīt šo vienu redzamo burbuli? Vai varbūt spētu radīt vēl vienu? Vai kāds (kāda) pamanīs, ka pazudis viens burbulis, vai uzradies jauns ‘ziepju burbulis'? Varbūt tā arī ir: visa mūsu t.s. ‘dzīve' ir tikai ‘ziepju burbuļu' opera, tikai mēs tai piešķiram nez kādu tur ‘nozīmīgumu'? Varbūt t.s. ‘Universa nāvi' ir uzkonstruējuši ‘sazvērnieki', lai varētu manipulēt ar masām, padarīt tās paklausīgas un, visi ‘parastie cilvēciņi', kas raksta un analizē šo iluzoro ‘nāvi', ir šo sazvērnieku ‘līdzzinātāji un pakalpiņi'? Mēs taču nedrīkstam neizanalizēt arī šādu versiju? Vai tiešām ir tā, ka ‘sazvērnieks' var būt jebkurš cilvēciņš vai cilvēciņu grupējums? Vai tie ir kāda politiska partija, kāda nācija, reliģioza organizācija, ‘slepena līdzzinātāju grupa', ekonomiska organizācija, zinātnieku apvienība? Vai varbūt tā ir kāda ‘dzimuma sazvērestība', piemēram, vīriešu vai sieviešu? Varbūt jāvērš uzmanība uz to, ka iepriekšnosauktie veidojumi (grupa, organizācija, nācija, partija, apvienība) ir sieviešu dzimtes elementi? Varbūt tad tā ir sieviešu slepenā ‘sazvērestība' pret vīriešiem, tikai viņas pašas to neapjauš, jo šī ‘sazvērestība' atkal notiek zemapziņas, neapziņas līmenī? Bet, ja šajos ‘sazvērestības grupējumos' ietilpst lielākoties vīrieši, tad varbūt tā ir vīriešu sazvērestība pret sieviešu pārlieko seksualitāti? Varbūt pret cilvēci ‘sazvērējušies' Saules ultravioletie stari, lai mūs, cilvēciņus, iznīcinātu? Vai šajos jautājumos ir pietiekams smieklīgums, lai izdarītu secinājumus par ‘parastā cilvēciņa' vēlmi vispārināt un ģeneralizēt (atsevišķajam piešķirt vispārīgumu)? Ko darīt ar cilvēciņu pārlieko agresivitāti? Vai tā ir vajadzīga, lai mēs spētu izdzīvot ‘naidīgā vidē'? Ja jau cilvēķeļi uz Zemes ir tik pārlieku (simtiem reižu vairāk, nekā tas bioloģiski un ekoloģiski ir pieļaujams) daudz savairojušies, vai tad šai agresivitātei ir noderīga funkcija? Bet kas ir noteicis, ka šis simtiem reižu lielākais cilvēciņu skaits uz Zemes ir ‘noderīgs' vai ‘vajadzīgs'? Vai varbūt pat ‘nepieciešams'? Vai šeit mēs atkal neiekļaujamies ‘kutelīgo' (ja jau kut, tad jāsmejas), t.i. ‘smieklīgo' jautājumu sfērā par nepieciešamību un nejaušību? Šie jautājumi tiek veikti dēļ nepieciešamības vai nejaušības? Vai smiekli ir zīme, ka esam pārvarējuši kādu grūtu problēmjautājumu un tagad varam par to smieties, abstrahējoties un vispārinot šo jautājumu? Vai tad varam teikt, ka smieklīgais jautājums par nejaušību vai nepieciešamību ir atrisināts? Un vai varam priecīgi berzēt roķeles, dipināt kājeles un ķiķināt par pārējiem cilvēkveidīgiem, kuri vēl mokās ar ‘nolādētajiem jautājumiem', jo priekš mums šie jau ir ‘nejautājumi'? Vai ‘nejautājami'? Vai mums jau ir tā: viss notiek tā, kā tam jānotiek (arī tas, kam nav ‘tā' jānotiek)? Vai mums no laimes par šo atrisinājumu ir slapjas ačeles, ātri pukstoša sirdele un vēderelī kņudoņa? Ja tā, vai tad mēs vairs nebūsim agresīvi un nenogalināsim katru minūti uz Zemes pa cilvēkam? Vai tiešām tas būtu tik vienkārši - eliminēt jautājumu par nepieciešamību un nejaušību, un radīsies uz Zemes ilgi gaidītā ‘paradīze', kad māsa vairs nenogalinās māsu? Bet ja jau cilvēciņu ir simtiem reižu vairāk, nekā tas nepieciešams, tad varbūt slepkavības un nāvessodi ir nepieciešami cilvēces ekoloģiskajai piemērotībai (vismaz šeit uz Zemes)? Bet varbūt nepieciešama šī cilvēkveidīgo pārapdzīvotība, lai mēs tiektos prom no šīs Zemes, lai konstruētu Universa struktūru ar tā sākumu un beigām, bezgalību un nebeidzamību, nepieciešamību un nejaušību? Vai aplis ir noslēdzies? Vai vēl ir vajadzīgi ar nepieciešamību kādi jautājumi, kas liecinātu par sapieneļu smieklīgumu? |
|