3/27/08 10:52 pm - Aleine in Bonn, XVIIIšīsdienas bilance:- ejot uz Vācu valodu pa ceļam redzēju uz ietves 2 apakšbikses mētājamies - vienus sieviešu stringus un vienus vīriešu bokseršortus - atradu veikalā tā saucamās nēģeru bučas, pufīgās kūciņas ar šokolādi pārlietas (lick) - neviena saruna ar pakistāni - viena sakarīga saruna ar amerikāni uz balkona - uzceptas pankūkas, 3 nēģerbučas, 2 cepumi - pirmo reizi nopirku te kolu - 1,4 eiro - nekad vairs Vācijā nepirkšu kolu |
I won't worry my life away
.... es kaut kur pazaudēju savu pirātu kuģi..
3/24/08 11:27 pm - Aleine in Bonn, XVdzīve ir fantastiski jauka, lai arī šobrīd daudzi mani laimes un prieka mirkļi ir virtuāli [kas patiesībā fu**ing dziļi s**ā], jūtos lieliski. lai arī laukā snieg un ir temperatūra ap nulli.vienīgā problēma ir uzmācīgais pakistānis ar savu nolādēto islāma patriarhālo domāšanu, bet gan jau es izdomāšu kā tikt no viņa uzmanības apliecinājumiem [lasi - uzbāzības] vaļā. |
3/23/08 11:26 pm - MĪKLA- kā var pateikt, ka amerikānis ir ieradies savā istabā??ATBILDE: papīru miskastē mētājas tukšas picas kastes! |
3/23/08 08:19 pm - Aleine in Bonn, XIV Lielā dienaņemot vērā, kādas bija manas domas par to, kā es pavadīšu šos skaistos ģimenes svētkus, aizejot gulēt vakar, diena ir izvērtusies varen jauka!sākot jau ar apsveikumiem no mīļajiem draugiem un sirdsdraudzenēm, Rūda, parunāšanos ar radiniekiem, rīts iesākās pasakaini. arī māte daba bija parūpējusies, lai diena izdodos, jo laiks laukā bija varen jauks - visu dienu spīdēja spoža saulīte. pec pirmās dienas daļas virtuālajām jautrībām, mans kaimiņš pakistānis ierosināja, ka vajadzētu aizbraukt līdz Ķelnei. lai gan manas rasiālās bailes nu jau nedaudz pārvarētas, bet ne līdz galam, piekritu un devāmies iepazīt pilsētu. izrādās, ka studentiem katru darba dienu no 7,8 vakarā, 6dienās, 7dienās, svētku dienās sabiedriskajā transportā, vilcienā, autobusā, metro, trojekbusā visā lielajā Reinas - Vestfālenes teritorijā, ieskaitot Ķelni, utt. līdzi var braukt viena persona par brīvu:) līdz ar to man tas pasākums sanāca par baltu velti. un vieta tik skaista!!! lai gan no rīta nogulēju savu ieplānoto gājienu uz baznīcu, paspēju svecīti aizdedzināt un lūgšanu noskaitīt varenajā Ķelnes domā. bāriņi arī jauki un pirmais vācu alus arī dikten labi garšoja. bāriņā bija vēl viena jaukum jauka lieta, proti, skanēja vācu šlāgei un tam pa starpu mūsu šlāgeris [kas laikam veidots uz vācu šlāgera melodijas] - Pie dzintara jūras :)) tagad var turpināt virtuālo jautrību, kopā ar pārbaudītām vērtībām - merlotu :) p.s. WG virtuvē ir amizants skats, 3 mazkalibra cilvēciņi - trīs mazi korejieši ēd no mazajām bļodiņām un runā savā dīvainajā valodiņā. :D :D |
3/22/08 12:54 pm - Aleine in Bonn, XIII par cilvēcīgām attiecībām tête-à-têterīts sākās dīvaini.. lai gan pie baznīcas zvanīšanas esmu jau pieradusi, gandrīz vispār nedzirdu, bija kas cits, kas mani pārsteidza.no rīta, taisot brokasts, sapratu, ka vannas istabā divi vīrieši savā starpā runājās un vienlaicīgi tek dušas ūdens, tātad, viens mazgājās. ņem't vērā, ka no korejieša istabas jau pašā rīta agrumā nāca dīvainas skaņas, domāju, nu jā, redziet, dzīvoju kopā ar homoseksuāli, kas nemaz nav tik slikti. beigās, kad jau stāvēju pie savas istabas durvīm, lai špionētu, kas tad iznāks no tās vannas istabas ārā, mani sagaidīja daļēja vilšanās - iznāca viņš viens pats! :( lai gan tas mazināja vienu hipotēzi, dīvains man joprojām liekas fakts kā šis cilvēks dzīvo savu virtuālo dzīvi un cik viņam te laikam grūti, ja bez saviem draugiem/draudzenēm/vai vienalga ar ko viņš tur runājās viņš nevar iztikt pat uz tik neilgu laiku, lai nomazgātos dušā. un līdz ar to man radās jautājums - varbūt, ka mūsdienu tehnoloģijas vispār aizstās tādas cilvēcīgas tête-à-tête sarunas un viss notiks tikai ar datora ekrāna palīdzību. nu, es kaut kā to nevaru iedomāties, pareizāk, varu iedomāties, bet man tas nav pieņemami. vakar pat pieķēru sevi Rūdim skaip sarunā sakot, tad tiksimies rīt vakarā. dīvaini. bet nezinu, man tomēr šķiet, ka tiešām cilvēki līdz ar visu tehnoloģiju, indivīda brīvību, egoisma, liberālisma attīstību kļūst par tādiem sava veida monstriem, nu, nekas mums nav vajadzīgs, visu dzīvo varam aizstāt, dzīvot virtuālu dzīvi. tad jāsāk uzdot jautājums, kas tad mūsdienās vispār ir virtuāla un kas - īstā dzīve. uzskatu sevi par traki patstāvīgu un stūrgalvīgu būtni, bet vienlaicīgi es [un lielākā daļu manu draugu] apzinos, ka bez cilvēkiem nu nekādi nevaru, bez sabiedrības, bez sarunu biedriem, dzīviem, patiesiem cilvēkiem. |
3/21/08 05:02 pm - okei...ziņkārības pēc es paskatījos, kas būs mani pasniedzēji Bonnā....viens čalis ir plaši zināms - Ludger Kühnhardt, kopā ar potteringu sarakstījis kalniem krutu grāmatu par ES integrāciju.... otrs ir Kamerūnas un Vācijas savstarpējo attiecību bīdītājs Théophile Owona, kas strādā arī ANO trešais ir Andreas Heinemann-Grüder, kas rakstījis darbus par Putinu, Krieviju, karu, ordeņiem un stipendijām bagāts tagad es sāku baidīties... vai es būšu pietiekoši gudra.... |
3/21/08 12:42 pm - Aleine in Bonn, XIIpapīri beidzot daudz maz kārtojās, beidzot vakar satiku savu Erasmus koordinatori, izskatās, ka LV 6 priekšmetu vietā mācīšos tikai 3 un man jau ir par daudz kredītpunktu. jautājot koordinatorei, vai neesmu par daudz saņēmusies, viņa man teica, nu.. vispār jau ir daudz, katram priekšmetam 10-20 lapu referāts un mājasdarbs viens, kā arī nedēļā apmēram priekšmetā 100 lpp jāizlasa... nu, šķiet, ka Vācijā varēšu atpūsties :D :D izstāstīju viņais RSU slodzi un tad pēc liela izbrīna viņa teica, nu, tad jau viss kārtībā :D :Dtātad mani priekšmeti: - Eiropas integrācija un integrācijas teorijas [par šo ir atļauts smieties, jo Stradiņos jau nedaudz izmalts un vispār šķiet varen pus-garlaicīgs] - mans mīļākais priekšmets - ANO loma starptautiskajā politikā - autoritārie un pus-autoritārie politiskie režīmi līdz mūsdienām [šis ir kursa/bakalaura darba upuris] traki daudz nezinu par šo, bet programmas plāns šķiet varen interesants - vēl doma ir ņemt ASV, ES un Vācijas politisko pārvaldi/sisitēmu analīzi, bet tur inčīgi - saņem kredītpunktus vienkārši par lekciju apmeklējumu :D :D garastāvoklis man ir ļoti labs, beidzot kaut kā viss sāk gaišās krāsās rādīties :) vēl tikai daži birokrātiskie sīkumi un tad jau viss būs štokos! laiks laukā dievīgs, man beidzot te ir kāds sakarīgs sarunu/diskusiju biedrs "dzīvs, ne datora ekrānā redzams" :D - WG biedrs no štatiem ieradies. pakistānis ir dīvains, viņš šķiet tāds aizdomīgs un bīstams, lai gan zinu, ka viņš tāds nav, bet tas veids kā viņš runā vāciski - intonācija nekāda, tāda sajūta, ka tūlīt, tūlīt aizmigs, pie tam runā ļoti klusi un zem deguna :D anekdote - vakar pie brokastu galda viņš [pakistānis] mani informēja, ka sieru katru rītu brokastīs ēst nav veselīgi. viņš tā esot 2 mēnešus ēdis un beigās viņam parādījies liekais svars :D tas jau nekas, ka ievārījummaizes, kurās ir tik ļoti daudz cukura [šķiet, vāu ievārījumi pārcukurošanas ziņā ir labākie], viņš ēd katru rītu. tad es viņu informēju, ka LV brokastīs ēdu ne tikai siermaizes, bet vēl salami desu vai kūpinātu gaļu pie tā visa klāt! |
3/19/08 06:30 pm - Aleine in Bonn, X Lieliska dienalai gan joprojām nezinu, ko darīšu Lieldienās, kā arī Vācijas dīvainais laiks nemaz mani neiepriecina, jo laikā zibeņo un lietus vietā krīt traki daudz krusas, dikten daudz labas ziņas esmu pedējo divu dineu laikā saņēmusi!!! bet teikšu plašajai publikai tās tad, kas precīzi zināšu!šodien 4 stundas pa mākslas muzeju... milzīga izstāde par Sicīliju... šajā ziņā priecājos, ka esmu viena, jo šaubos vai kāds no maniem mīļajiem draugiem tik ilgi no vietas vienā muzejā izturētu! |
3/17/08 04:23 pm - dienas iespaidsVācijā daudzi braukā ar velosipēdiem, patiesībā, lielākā daļa, arī vecāki ar bērniem. un bērnu ratiņi, pie velosipēda piestiprināmie izskatās pēc mums labi pazīstamajām ķerrām/tačkām, tikai nedaudz modernizētām. |
3/17/08 02:05 pm - Aleine in Bonn VIII, das Frühling. papildinātsšodien vienkārši pasakaina diena, lai agn pa nakti mar rādījās murgi.vēl vienā sapnī nekādīgi nevarēju saprast, kāpēc esmu Rūda gultā, bet viņa nav blakus, tad pagriezos, un sapratu, ka esmu Vācijā :D :D :D pavasaris vienkārši dievīgs, dievīgs, dievīgs!!!saulīte spīd un putniņi čivina, cilvēki smaidīgi un izpalīdzīgi. atkal biju apjukusi un centos saprast savu atrašanās vietu kartē, kad veina sieviete pienāca klāt un uzreiz palīdzēja, lai gan sejas izteiksme man vēl nebija tik briesmīga :) tātad, pirmais, kas man uzlaboja garastāvokli bija pastaiga līdz vācu valodas nodarbībām, austiņās mūzika, kuru sen nebiju klausījusies, pirmkārt jau Redžīna, kas tik ļoti saistās ar Rūdi, tad Kelly Rowland [šo noteikto dziesmu klausoties uzreiz sāku smieties, jo atgādināja Kārli un viņa īpašos danču soļus.. he he , tgd arī smejos], kā arī Prāta vētra un Imanta Kalniņa Smilšu Rausis.. izrādās, vācu valoda šodien nenotiks, un tad nu Madara devās izpildīt svau pilsoņa pienākumu uz Latvijas ģenerālkonsulātu Bonnā un parakstīties par izmaiņām Satversmē. un, ceļā uz ģenerālkonsulātu notika kaut kas, ko nebūt nebiju iedomājusies, krūmiņos, pie Reinas upes man pretī izskriem pelēks, pūkains dūres lieluma zaķītis, ieraugot mani, apcilpo lociņu gar mani un ieskrien atpakaļ apjucis krūmiņos! tik jauki!!! nemūžam nebiju iedomājusies, ka zaķi dzīvo pilsētās! pēc tam, pacilāta devos pa Adenauera ielu tālāk un tur jau plīvoja Latvijas karodziņš, iekšā latviešu valoda, pieklājīgi cilvēki. savā pacilātajā garastāvoklī arī devos uz savu WG, pagatavot lazanju.. sanāca veselai nedēļai un nu esmu jau pamatīgi pieēdusies.. viena lieta gan man joprojām ir nepierasta - atkritumu šķirošanas sistēma, ko kurā kastē jāmet, tā vēl būtu mazākā problēma, šajā ziņā nedaudz improvizēju :D bet plastmasas pudeles - viena 1,5 l negāzētā ūdens pudele maksā 19 centus, bet plusā tev vēl iekasē 25 centus kā drošības naudu par pudeli. kad pudele izdzerta, jānes atpakaļ uz veikalu un tur tev to naudu atskaita no nākamā pirkuma, respektīvi, atdod atpakaļ! vispār jau doma laba. veikalā vēl viena lieta.. viss ir tik traki salikts, ka es šodien jau otro dienu pēc kārtas 20 minūtes veikalā meklēju sāli, beigās pajautāju pārdevējai, izrādās, sāls stāv pie zivīm :D vēl viens dienas prieciņš man no kursabiedrenēm, kas solās iespējams mani maijā apciemot!!! gaidīšu ļoti, jo iedzert labus vīnus un alu te var ļoti lēti :D |
3/15/08 10:53 pm - Aleine in Bonn, VI ganzen Tag mit BucherAlso, gulēu šonakt 12,5 h un pat baznīcas zvani man netraucēja :))un laukā ir fantastisks narcišu pavasaris - +15 grādi un uz balkona izejot visu dienu varēja redzēt mīlošus vecākus, uzmanot savas atvasītes spēļu laukumā. šodien sāku ar filmu un turpināju ar mācībām.. daudz, daudz vācu valodas un fonā ziņas un Bobs Mārlijs. ik pa pauzei saruna ar manu tenisistu, kā arī gājiens uz veikalu. paldies dievam, naudu no savas Hanza bankas visa elektron varu noņemt arī Vācijā. aiz priekiem par šo ziņu esmu sapirkusies cepumus un pepsi. tā jau laikam ir pakāpe, ja mācībās esmu ieslīgusi tik traki, ka pat padārgu 2006. gada Blanchet Merlot Franču vīnu neesmu atkorķējusi. cerams, rīt nākšu pie prāta! :) Gute Nacht meine liebe Freunde!!! |
3/14/08 05:16 pm - Bonn Alone IV jeb skaidrā nauda sāk aptrūktiesesmu apņēmusies katru denu aiziet uz vismaz vienu muzeju.vakar biju uz Vācijas vēstures muzeju. padrūmi, padrūmi. lai gan redzēju gan Adenauera, Kisindžera un Kenedija personīgās lietas, rokrakstus, vilcienu kajītes, visu ko interesantu, vecos meršus [oj kā man vienu tādu gribētos], smaguma sajūta, kas nemitīgi pavadīja visu 2 stundu laikā daudz lika padomāt. tā nācija tiešām ir nelaimīga. visu laiku tiek uzsvērta tā nacisma, vainīgo ideja.. laikam tāpat kā mums, tikai te apspiestajiem nāk klāt arī apspiedēji un pie visa vainīgie. man šķiet, ka Eiropai vispār ir problēmas ar vēsturi. esam kaut kā iestrēguši. filosofijā tiek akcentēts, ka pagātne ir svarīga, bet vai tad tajā ir jādzīvo? tā jāņem vērā, kā izmantot, nepieļaut kļūdas, kā veidt tagadni, ar skatu uz nākotni. arī studējot feminismu un islāmu, reliģijas kā tādas. kultūra nosaka to, kas mēs esam un kādi mēs esam. kā daļa no mentalitātes. bet.. ne jau tik traģiski.. tā vēsture velkas pakaļ kā ēna, biež mākslīgi ar melnu ogli iezīmēta. priekškam tas ir vajadzīgs. jā, ir jāizrāda cieņa, ir jāgodina, jāpiedod, bet nav jārada pesimisms. lai gan, kursa darbu rakstot ik pa laikam iedomājos, ka nevar neko izdzēst, neko nevar atsāt pašplūsmā, jo paš'plūsma veicina haosu un pasivitāti, uzkundzēšanos. uz šo jautājumu es laikam neatbildēšu līdz galam, neatradīšu atrisinājumu līdz pat savam bakalauram un ja atradīšu, tad tas jau būs doktora grāda cienīgs zinātnisks pētījums. daudz par šo domāju, bet rakstīt kaut kā negribās. bet gribu akcentēt cik fantastiski ir uztaisīta, attelota vēsture, tā, lai varētu uztvert un būtu interesanti. Bethovena muzejs bija pasakains, 2 stundas klasiskās mūzikas un interesanas ekspozīcijas.. veila pārdomās: - redzēju Vāciajs bomzi, izskatījās pēc normāla Latvijas pensionāra... divu dienu prieki; - man ir koši oranža brokastu bļodiņa, pieskaņota manai oranžajai krūzītei un manderīnu kalnam uz loga. viņi tik skaisti uz palodzes izskatās, ka žēl pat ēst - vācu valodā iet labi, pasniedzējs pat ieteica doties uz otru, līmeni augstāku grupu, jo šiten būsot pa vieglu - vācijas pavasaris, šķiet, daba te mostas ar milzīgu, smaržīgu, baltu - rozā vilni, kam klāt piebiedrojas dzeltenie narcišu lauki ceļa un ietvju malās - grāmatnīcas, ak jel Vācijas grāmatnīcas, spožums un posts.. šodien jau atstāju tur 50 eiro - vācu valodas kursi atrodas tieši pie ANO ēkas Bonnā, lai nu dievs stāv klāt... - BMW sponsorē Bēthovena muzeju dienas smiekli: - ASV cilvēki uzskata, ka no Serbijas ir atdalījusies Čečenija.. lai gan, man šķiet, ja pajautātu Latvijā, kaut vai daļai ar politiku nesaistīto manu draugu atbildes būtu līdzīgas - vācieši joprojām šad tad sajauc veitām manu vārdu un uzvārdu, uzrunājot mani "Silina" domājot, ka tas ir mans vārds - par latvieti mani neviens neuzskata, esmu vai nu francūziete, vai nu spāniete!! tas laikam ir vēl veins mājiens, ka no septembra viena no šīm valodām jāsāk mācīties iespaidu traki daudz, bet man galvā ir pavasaris, visās jomās!!!! |
3/12/08 10:09 pm - Bonn Alone III jeb vienatnē cilvēks dzer daudz ūdensšodien tie būs 4,5 lvispār diena šodien tāda.. nekāda :) laukā padraņķīgs laiks, jāatzīst, ka šeit tas ir ļoti nepastāvīģs, vienu brīdi var spīdēt saulīte, nākamajā jau būt pamatīgs vējš un lietus. šodien bija tieši šis pamatīgais vējš. no rīta iepazinu savu kraju.. :D cik te ir fantastiskas ēkas!! un visur zied koki, narcises, bet ne tādas lielas kā mums, bet miniatūras un visās dobītēs.. vēl tāi lieli koki. man šķiet, ka tie ir mandeļkoki, jo ziedi tādi maigi rozā un maziņi. vispār, iespējams, ka tie ir ķirši:D gribēju nopirkt sev istabā kādu zaļumiņu, jo pagaidām veinīgais košums uz balto tapešu fona ir liels daudzums ar sulīgiem, lētiem oranžiem mandarīniem uz palodzes. mans WG biedrs Indietis, ar kuru vakar parunājos [vispār ļoti jauks cilvēks, lai gan, kaut man būtu kamera. parādītu kā viņš tīra labierīcības un grīdas, ar milzīgiem ziliem gumijas cimdiem un dīvainā pidžammveida kostīmā :D] pastāstīja, ka tirgū, kur nopirku savus dārzeņus, ļoti svaigus un lētus pēc 5 vakarā varot dabūt visu par ļoti lētu cenu, esot nopircis 2 kg vīnogas par 1 eiro!!! to es noteikti izmēģināšu. runājot par Mr. Higiēnu, interesants dzīvestāsts, nākamnedēļ viņš dosies uz Londonu, apskatīt kā tur ar darbu. izrādās, liela daļa viņa draugu un radinieku ir devušies plašos darba neklējumos uz Eiropu, gan Anglijā, gan citur, izrādās, viens no viņa draugiem studējis medicīnu stradiņos. nekādigi viņš nesaprata, kā var izdzīvot mīnus 28 grādu salu :D savukārt puisim, kurš izskatās pēc Jēkaba Doņa ir drausmīga nekārtības sajūta, pareizāk, viņš ir šmulis. zeķes mētājās utt. bet šķībacainas, kurš gandrīz nemaz nerunājās ar mani, visu laiku staigā ar telefona austiņu un runājās, kā arī dzied taisot ēst.. un ēst viņš taisa pamatīgi, visādus kulinārijas brīnumus, man pat kauns palika, ka te tās dauzdās maizītes taisu, kamēr šie tik veselīgi ēd, izņemot Doni II, kurš, šķiet, tikai pārtiek no salami un siera maizītēm. lai gan no rīta, kad devos uz Erasmus koordinatoru biroju, spīde'ja saule, kad no šī biroja iznācu, bija pamatīgs vējš un pilsētas apskati atcēlu. bet pils pie pašām kojām ir ļoti skaista. noetikti kaut kad aiziešu apskatīt! jāatzīst, ka ne jau sliktais laiks vien šodien man no rīta kavēja pilsētas iepazīšanu. jāatzīst, ka drīz sākšu peidzerties pirms gulētiešanas, lai varētu daudz maz labu un ciešu miegu dabūt, jo šonakt gulēju tiešām slikti. tieši pie mana loga ir šī skaistā neogotikas kadoļu baznīca, kuras zvanu tornim ir ļoti nelāgs paradums ZVANĪT!!! :D :D ja jau tikai uz dievkalpojumiem, man nebūtu nekāda problēma, bet tas zvana nemitīgi, kā viduslaikos, it kā cilveķiem nebūtu pašiem sava pulksteņa. tātad, ja ir 15 pāri, zvana 1 reizi, ja pusē - 2 reizes, ja 45 minūtes pāri - 3 reizes un pilnās stundās - ČETRAS REIZES PLUS VĒL ATTIECĪGO STUNDU SKAITU. TĀTAD - PUSNAKTĪ ZVANA 28 REIZES NO VIETAS!!!!! un ļoti, ļoti SKAĻI!!!! līdz ar to miegs man ir šobrīd ļoti liela problēma, arī pa dienu pagulēju, bet pamodos kā gulējusi, pat nezinu kur, uz mašīnas sēdekļa, labāk gulēt vispār nebūtu gājusi. šodien padarītais - izmesti vecie papīri, dabūts info par Erasmus pasākumiem, vecai tantiņai palīdzēju atrast pieturu, uztaisīta grāmatvedības tabula ekselī, noskatītas n-tās draugu sērijas, biku palasīts kursa darbam un daudz, daudz runāts skaipā ar mīļajiem cilvēkiem. jāatzīst, ka skaips un tā vebkamera ir gan laba, gan vienlaicīgi slikta lieta, jo cilvēki ir tik tuvu, bet tai pašā laikā nesasniedzami. ejot uz balkona tikko pamanīju, ka man paveras skaists skats uz lidmašīnām, tāma nolaižoties. baigi forši. rīt dodos uz pirmo vācu valodas nodarbību, valodu centrs apmēram 3 km no manas dzīves vietas, iešu ar kājām, ceru, ka laiks nepievils un paceļam, iespējams, varēšu arī uz kādumuzeju aiziet!! vispār traki žēl, ka man nav fotoaparāta, jo Hitlers jau savu valsti nebombardēja, un arī angļi Bonnai neko nav nodarījuši. būtu tik daudz ko parādīt!!! |
3/11/08 07:18 pm - Bonn Alone IIšodien man Bonna un Vācija ļoti patīk, jo:- šodien spīdēja silta saulīte, lai gan laiks šeit ir dīvains, vienu brīdi - saulīte, nākamo - lietus - bija lemts satikt tikai ļoti smaidīgus, izpalīdzīgus cilvēkus - nevienu reizi neapmaldījos [šitais ir super]!!! kaut gan ar vāciešu izpalīdzību un lielo norāžu daudzumu tas nemaz nav iespējams - atklāju, ka te ir mani mīļākie apģērbu veikali, kuros preču kvaltāte ir daudz augstāka par Latvijā nopērkajām un cenas ir vidēji par 45-30% zemākas - izstaigāju vecpilsētu, pastaigājos pa mazajām ieliņām, patiesībā, vienkārši gāju, kur deguns rāda - baudīju - atradu fantastisku pārtikas tirdziņu, kur par lētām cenām var nopirkt labu, veselīgu pārtiku - uzzināju, ka kojās augstskola pa velti dod velosipēdus, tas nozīmē, ka varēšu vizināties - uztaisīju beidzot normālu ēdienu [iepriekš - grauzdētas maizītes ar Brī sieru] - piereģistrējoties kā pilsētas patstāvīgais iedzīvotājs saņēmu grāmatiņu ar izplēšamām lapiņām, kurā ir brīvbiļetes uz visu Bonnas muzeju, izstāžu zāļu, teātru, kinoteātru, tūristu izbraucienu vienreizēju apmeklējumu, līdz ar to varēšu izglītoties - ļoti daudz staigājos ar kājām, tā kā jūtos labi - palodzi nokrāmēju ar garšīgiem mandarīniem, līdz ar to izskatās ļoooti mājīgi un arī garšīgi, nav katru reizi jāiet uz virtuvi pakaļ :) - anekdote - lielveikali pilni ar treknu pārtiku, kurā var nopirkt tikai diētisko kolu vai pepsi.. šiem cilvēkiem pārtikas jomā tiešām ar smadzenēm kkas nav.. |
3/10/08 09:37 pm - Bonn Alone IPirmā diena Vācijā ir bijusi iespaidiem bagāta, īpaši kontrastiem un vāciešu.. īpatnībāmViens ir skaidrs, tauta ir ļoti draudzīga, izpalīdzīga, jāuzsver „parastā tauta”, gan parādīs, kur metro, ja staigāsi apkārt un izskatīsies apjukusi, palīdzēs. BET universitātes augšgals, runājot par kojām mani šokēja. Mums RSU no mūsu pašu vidus katram ārzemniekam ir mentors, kas sagaida lidostā, iepazīstina ar sabiedrisko transportu un izpalīdz, jo apmaldīties rīgā nav grūti.. un Bonnā arī ne. Bet man nekāda mentora nav.. es zinu, līdz kurienei man jātiek, kur tas atrodas un kā līdz turienie nokļūt neviens „no augšas” nepasaka.. pati tik uzbāzos vietējiem.. rezultātā no stresa gandrīz sāku raudāt, jo vienkārši nebija ne jausmas ko kurā brīdī darīt. Pareizāk sakot bija situācija, ka „augša” mani aizsūta uz vienu vietu, tur neviena nav, kas man iedotu koju atslēgas, bet es jau no 3jiem esmu augšā un to vien tik gribu, kā tikt vaļā no tiem 40 kg ko visu aliku vazāju sev līdzi, kā arī miegs nāca pamatīgi. Atbildēt neviens neko nevar, piezvanīt es arī nevaru, jo man vēl nav Vācijas mobilā telefona nr. Un tad uzrodas laba vācu meitene, kas studē lauksaimniecību/agronomiju un beigās kā izrādās, taisās specializēties tropu klimata augos. Ieaicina mani savās kojās, pacienā ar tēju, parunājas, parāda savu istabiņu, iedod savu telefonu piezvanīt namsaimniekam n-tās reizes, kamēr es sagaidu to namsaimnieku, kurš atradīs otru namsaimnieci, lai iedotu man beidzot tās nolādētās atslēgas. Bonnā esmu no 11, bet līdz pat 14:00 to vien tik daru kā ar koferiem blandos pa pilsētu, kāpju nepareizajos autobusos un vazājos pa visām vietām. Labi, ka Jana mani jau iepriekš brīdināja par to, ka lai rēķinos ar Vācijas birokrātiju. Tātad, esmu savā istabā, istaba liela.. lielāka par Vamieras koju istabu un man vienai.. mēbeļu maz, bet tiekot iekšā uznāk garastāvoklis un sāku krāmēties, nu jau viss ir salikts pa vietām, bildes pie sienām, gultas veļa arī uz gultas, naktskrekls zem spilvena. Kojās dzīvoju tā saucamajā wohngemainschaft – kāpņu telpā katra stāvā divas ieejas durvis, katra ved uz savu dzīvokli, kurā ieejot koridorā ir ieejas uz 5 atsevišķām istabām, katrā pa vienam cilvēkam, 2 vannasistabas un veina virtuve uz 5 cilvēkiem. Smēķētāja laime – ir balkons, ar skatu uz augšpilsētu. Manā WG esmu es un 4 puiši, veins šķībacainais, otrs izskatās pēc Jēkaba doņa [mati un seja gandrīz identiski] un otrs ir pēc skata indietis. Pēdējais ir kapitālākais pedants. Par cik dzīvo šeit visilgāk, izrāda man visu, gan veļasmašīnu telpas, pieliekamos, tīrīšanas grafiku, utt. tīrīšanas grafiks mani šokē – skabūzī, kur glabājas saimniecības uzkopšanas lietas ir ap 20 [!!!! nepārspīlējot] dažādu tīrīšanas līdzekļu, no kuriem 6 ir podam. Bet laikam atstāju labu iespaidu, jo Mr. Higiēna man ļauj izmantot svaus traukus, jo izskatoties kārtīga [vai tik te atkal nenostrādā dzimumstereotipi]. Labais, jo viņa trauki ir labas kvalitātes un lielā daudzumā. Bet par ēdienu runājot – būs traki. Kā es novērtēju to, ka mums tomēr ir salīdzinoši daudz kvalitatīvu, ekoloģiski tīru un pēc garšas formai atbilstošu preču. Te ir vāks. Es vēlos nopirkt jogurtu – ir: a) diētiskais ir 0,2% tauku, kas līdz ar to pēc jogurta nemaz negaršo b) „normālais” kas pēc krāsas uzreiz norāda, ka ir sintētiska zeķe, kurai pievienots želantīns c) Dabīgu preču viņiem laikam nav... d) Dārzeņu izvēļe ir niecīga, un lai gan visiem klāt rakstīts „bio” un „eko”, pēc krāsas izskatās kā tomāti, kas mums nonāk Rimi janvārī.. neriskēju pirkt. e) Bet garšīgie sieri ir lētāki, arī kvalitatīvs vīns ir lētāks, kas liek izdarīt sliktus secinājumus f) Kukurūzas brokastu krāsas mūsu normālajā izpratnē neeksistē, krāsviela vai cukurs ir obligāta sastāvdaļa g) Maize maksā dārgi, bet derīga 2 nedēļas no vietas un ielikta tosterī nelāgi smird... bet kad atdzesēju, garšoja normāli... h) Veikali ir pārbāzti ar surogātiem, saldetajām picām ir veltīta vesela siena, kā Rimi piena nodaļa, būtībā puse no veikala sastāv no jau gataviem surogātiem, kas aplīēti ar „bio” un „eko”, bet, kad palasa aizmugurītes un sastāvu, tā nemaz neliekas i) ŠOKS – tiek atklāts, ka veikalā uz cēka izsistā preces cena ir augstāka par to, kas izlikta precei pie plaukta, pārdevēja uzreiz atvainojās un atmaksā starpību.. bet mums Centis tikai sola atvainoties un iedot īkšķa naga lieluma šokolādi j) Par pieklājību runājot.. vilcienā tik dievīgs konduktors – izskatījās pēc karlisona, kops, smaidīgs, visiem labrīt pasaka, ar smaidu, tiešām to domājot. Uzreiz diena jaukāka. k) Īstie, svaigie produkti ir nesamērīgi dārgi un ļoti grūti dabūjami.. turpretim visi vājprāti un indes, arī kola ir lētāka kā pie mums. Ja vidējais latvietis ir pelēks, uzpūtīgs un nelaipns, bet inteliģentais latvietis ir tas pieklājīgais un smaidīgais [vismaz pēc maniem novērojumiem], tad Vācijā ir pretēji. Vidējais vācietis ir ļoooti pieklājīgs, laipns un neizsakāmi izpalīdzīgs. Ja viss, ko šodien pārdzīvoju, man būtu jāizdzīvo krievijā, domāju, būtu arī vienkārši palikusi kādā laukumā ar šņabja pudeli. Man tieši pie loga ir neogotikas katoļu baznīca.. ar ļoti skaļu zvanu, kurš zvana katras 15 minūtes un stundās nosit attiecīgo skaitu... un ne jau 12 stundu laika skaitīšanas sistēmā. Redzēsim, vai es pusnaktī dzirdēšu, ka zvana 24 reizes... valsts ir skaista. Tikai tā birokrātija tiešām liek aizmirst brīžiem visas tās privilēģijas, ko šī valsts nodrošina saviem studentiem. Mums tikai pacensties. Madredeus – albums Electrico [2002] |
Powered by Sviesta Ciba