Mežs

Vakarnakt tusēju ar Depeche Mode. Satiku viņus nejauši viesnīcā, netālu no paredzētās uzstāšanās vietas. Es tur kaut ko nēsājos apkārt un kaut kā sāku runāties ar Deivu. Nu vispār jocīgi tas bija, jo man visu laiku tāda tizlā sajūta, kā fanam, bet Deivs nelikās manīt. Aizgājām līdz tai skatuvei, sēdējām uz malas sitām klaču par dzīvi. Apjautājos vai nav grūts tas darbs un vai nav traki, ka naktīs maz sanāk gulēt, jo koncerti jau beidzas tik vēlu un tā. Un Deivs pilnīgi iededzās, ka tas tā patiešām ir. Tad gājām atpakaļ uz viesnīcu dzert bārā. Satikām Endiju un Mārtinu, visi sapazināmies, sadraudzējāmies un bija baigi forši. Tā ja - tīri vai neticami.

Tagad esmu atpakaļ Floridā, Kreiga dzīvoklī. Man ir liela istaba ar stiklotiem logiem, ar skatu uz dārzu, kam dzīvžoga vietā ir palmas un pie logiem ir nolaižamas žalūzijas. Šorīt Kreigs ar Džūliju bija aizgājuši pie kaut kādiem džekiem darīšanās. Džūlija bija sākusi kārtot māju un es tā kā turpināju. Uz brīdi izgāju ārā, paklaiņot pa apkārtni, nācu atpakaļ caur kaimiņu dārziem, lai apčolētu kā šie dzīvo. Vienam bija baigie kaktusi saaudzēti, izdomāju, ka labāk ņemt un apiet šos, bet tad bija jālien pa kaut kādiem akmeņu krāvumiem un tur bija milzīga, melna ķirzaka, baigi pretīgā. Viņa gan aizlaidās, kad es tur līdu, bet nu neko. Pārnācu mājās, saulīte spīd, silts, jau klusībā nopūtos cik ļoti es mīlu Floridu, kad pēkšņi pamale satumsa, sāka ducināt un nāca virsū tropu negaiss. Kreigs ar Džūliju arī pārradās mājās un līdzi šiem bija 2 džeki. A mums māja puskārtota un tur visādas apenes pa grīdu mētājas un cita veida nekārtība. Džūlija nošņācās, ko es neesmu visu sakārtojis. Es teicu, ka biju procesā. Tie 2 džeki izrādījās kaut kādi riteņbraukšanas monstri, kas līdzi bija paņēmuši kautkādu ūberjaunu ķiveres modeli. Izskatījās futūristiska un apsvēru domu to iegādāt brālim.