August 31st, 2006

• Par sievietēm iz Delfiem
• 8/31/06 12:00 pm
• "Sievietes dzīvo "attiecību pasaulē", vīrieši – "statusa pasaulē." Tāpēc katrs runā savā valodā."
  
  Sievietes, daudz labāk nekā vīrieši, nosaka cilvēka garastāvokli pēc viņa mīmikas. Tas sakņojas sievietes dabiskajās novērošanas spējās. Mēs pētām sejas, lai uzreiz iejustos sarunu biedra tā brīža noskaņojumā. Tāpēc labu draudzeņu sabiedrībā ne vienmēr nepieciešams izplūst vārdos.
  
  Sieviešu valodā ir maz stūrainības un asu šķautņu. Tāpēc es to dēvēju par "zīdpapīra valodu", jo visi izteicieni ir iesaiņoti pēc iespējas mīkstāk, lai tikai kādu nejauši neaizskartu.
  
  Gramatiski tas izpaužas galvenokārt kā vēlējuma izteiksme: "Vai tu varētu, lūdzu...?" "Būtu ļoti jauki, ja..." Bez tam attiecību valoda ietver daudz tukšu frāžu, kas pauž pieticību, piemēram: "Es atļaušos vienu muļķīgu jautājumu..." Tas ļauj sarunu biedram izvēlēties, kā uz to reaģēt, turklāt tiek nosūtītas divas ziņas vienlaicīgi.
  
  Uz jautājumu, kā viņai šodien klājas, sievietes bieži atbild: "Paldies, diezgan labi!" Pat skarbāki toņi tiek mīkstināti ar maigāku ievadu: "Vai Jūs, lūdzu, nebūtu tik laipns un pārstātu mani vienmēr pārtraukt pusvārdā?" Tu jau noteikti pamanīji no šiem dažiem piemēriem, ka šāda valoda rada teicamu klimatu, kurā visiem ir labi.
• 0 commentsLeave a comment

• Par vīriešiem iz Delfiem
• 8/31/06 12:04 pm
• Vīriešu "statusa" pasaulē viss notiek daudz raupjāk, mazāk rēķinoties par saskaņu. Tipisks ir neatkarīgs izteiksmes veids. Tas izpaužas jau ikdienišķās lietās. Vai esi kādreiz mašīnā ar vīrieti pie stūres meklējuši kādu ielu? Tad tev noteikti zināms, ka viņš drīzāk apbrauks trīsreiz apkārt vienam kvartālam nekā nolaidīs uz leju mašīnas logu un pajautās ceļu garāmgājējam. Lūgt palīdzību statusa pasaulē nozīmē izrādīt savu vājumu. Bez tam sevišķi svarīgi ir ievērot sociālo lomu hierarhiju.
  
  Lielāks statuss ir tam, kuram ir lielāka teikšana, tāpēc ir tikai loģiski, ka šeit lielu lomu spēlē norādījumi: "Aizver logu." Izteikumi ir īsi un aprauti formulēti: "Man tas neder." Arī par savām izjūtām vīrieši runā nelabprāt, jo tas viņiem ir nedrošs un neierasts lauciņš. Viņi labāk izsakās faktu valodā.
  
  No miglainiem mājieniem caur puķēm un pēc mīmikas vien sievietes bieži vien spēj "atkost" īsto vēstījumu, ko nevar teikt par vīriešiem, jo viņiem tas nepadodas. Jā, pat iejūtīgākajiem vīriešiem tas sagādā visai lielas grūtības. Vīriešiem nepieciešams visu pateikt "tiešā tekstā". Viņiem vienkārši nav tādu antenu, ar kurām uztvert vēstījuma daudzslāņainību. Viņi nelauzīs stundām ilgi galvu par to, ko gan tu gribēji teikt ar vienu vai otru frāzi. Taču sievietes tic: "Ja viņš mani patiešām mīl, tad viņš noteikti sapratīs, ko es gribu." Rezultātā rodas vilšanās, kad nenotiek tā, kā bija iecerēts. Tev jāiemācās saprast, ka mīlestība nenozīmē, ka otram ir jānojauš tavas vēlmes, bet gan jāmēģina tās piepildīt. Tāpēc saki, lūdzu, skaidri un gaiši, kautrēšanās, ko tu vēlies, arī attiecībā uz seksu.
  
  Tu jau zini, ka vīrieši runā lietišķi un bez aplinkiem. Ja tavs mīļotais arī tā izsakās, tas uzreiz nenozīmē, ka viņš mēģina tev uzspiest savu gribu vai arī, ka viņam nav nekādu jūtu pret tevi. Viņš lieto to valodu, kuru viņš ir iemācījies dzīves laikā. Tādēļ nav pamata krist izmisumā vai just vilšanos.
  
  Negaidi arīdzan, ka viņš tā pats no sevis teiks: "Es tevi mīlu." Vairums vīriešu spriež, ka viņu partnere jau to zina, jo viņš to jau ir vienreiz teicis. Vīrieši savu mīlestību apliecina galvenokārt ar darbiem. Ja tavs divritenis tiek ātri salabots, tu vari būt droša, ka tas ir viņa mīlestības apliecinājums. Šajā kategorijā ietilpst arī viņa labie padomi. Ja tu gribi dzirdēt mīļus vārdus vai arī tikai izrunāties no sirds, tad tā arī viņam pasaki.
• 0 commentsLeave a comment

• 8/31/06 12:21 pm
• Dažādā vecumā dažāda uztvere. Tomēr vecums, kad vairs nav nepieciešams lekt divu dibenu augstumā kādreiz pienāk. Saucas - prāts. Precizējot jāsaka, ja esi lažu uztaisījis, labāk netēlo nevainīgu jēru. Uzrakstīji svešu tekstu, palecies un liecies mierā, bērns.
• 8 commentsLeave a comment

• 8/31/06 12:36 pm
• Tomātu cīņas...mmm vilinoši.
• 0 commentsLeave a comment

• Skaisti dzīvi gribēja beigt
• 8/31/06 12:53 pm
• Nelāgi, dēļ viena 1980. gadā dzimuša indivīda prāmis stāv četras stundas un vēl tiek tērēti cilvēkresursi un noslogota tehnika. Būtu izrēķinājies ar sevi mājās, kur nevienu netraucētu. Nē, publiski viņam vajag. "Es, jums parādīšu, riebīgā pasaule un cilvēki!"
  
  Trešdien no prāmja "Regina Baltica" pie Mērsraga jūrā iekritušais 1980.gadā dzimušais Lietuvas iedzīvotājs no prāmja izlēcis pats, informēja "Tallink" Latvijas biroja vadītājs Hillards Taurs. Jūrā iekritušais cilvēks joprojām nav atrasts. Šobrī slikto laika apstākļu dēļ meklēšana ir pārtraukta. Pēc aculiecinieku stāstītā, Lietuvas iedzīvotājs pats esot pārlēcis pāri bortam. Prāmis nekavējoties apstādināts un ziņots drošības iestādēm par negadījumu. Drīzumā ieradās krasta apsardzes kuģi un helikopters, kuri sāka meklējumus, sacīja Taurs.
  
  "Uz prāmja tika ievēroti pilnīgi visi drošības pasākumi, kas šādos gadījumos tiek īstenoti. Detalizētāki iemesli, kādi bija šā cilvēka nodomi, lecot pāri prāmja bortam, noskaidrosies izmeklēšanā," uzsvēra Taurs.
  
  Prāmis notikuma vietā nostāvējis līdz plkst. 12 - aptuveni četras stundas pēc negadījuma.
  
  Meklēšanas un glābšanas operāciju apgrūtina lielie līdz trīs metrus augstie viļņi, spēcīgais vējš un sliktā redzamība.
  
  Nelaimes brīdī "Regina Baltica" kuģoja 22 kilometrus no Mērsraga. Uz notikuma vietu Rīgas glābšanas koordinatori nekavējoties nosūtīja Jūras spēku Krasta apsardzes kuģi KA 01 "Kristaps" un Gaisa spēku meklēšanas un glābšanas helikopteru "Mi-8".
• 7 commentsLeave a comment

• Trakums- taisās nojaukt Kristiāniju!
• 8/31/06 01:15 pm
• Dānijas valdība nolēmusi ķerties pie Kristiānijas – vēsturiskā hipiju un mākslinieku rajona – radikālas pārbūves, kas ir viena no interesantākajām vietām Kopenhāgenā. Šis rajons tapis pirms apmēram 300 gadiem būvētā pilsētas aizsardzības forta vietā un aizņem apmēram 35 hektārus lielu teritoriju. Vēl divdesmitajā gadsimtā šeit saimniekoja militāristi, bet objekts pakāpeniski zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 1971. gadā pamesto armijas bāzi ieņēma neliela hipiju grupa, kuriem pievienojās vēl vairāki simti cilvēku, pasludinot teritoriju par brīvvalsti un solot radīt tajā tolerantu, demokrātisku un videi draudzīgu sabiedrību.
  
  Kristiāniju bieži vien piemin mūsdienu kultūras pētnieki, kad runa ir par dažādu komūnu veidošanos un pieredzi, tāpat to mēdz piesaukt laikmetīgās mākslas sakarā – būtībā šī ir viena no pirmajām vietām, kur mēģināts īstenot saukli par kultūras atgriešanos dehumanizētā vidē. Kristiānijas pretinieki par labu buldozera šķūrei min faktu, ka rajons kļuvis par deklasētu elementu, narkomānu un citu padibeņu dzīvesvietu. To apstiprina vairāku skandalozu policijas reidu laikā gūtie pierādījumi.
  
  Vai hipiju ideju mantinieku un mākslinieku komūna padosies un Dānijas valdībai izdosies Kristiānijas pārbūve – to rādīs laiks. Kopenhāgenas piemērs tomēr ir simptomātisks brīdinājums visiem, kas arī šeit Latvijā mēģina humanizēt izputējušās industrijas un militāristu pamestās drupu kaudzes. Tiklīdz grausts atgūst pievilcīgu skatu, tā kārotāju uz sakopto teritoriju rodas dučiem vien. Tā, piemēram, deviņdesmitajos gados kādubrīd mata galā šūpojās unikālais Špakovska parks Ogrē, jo daži eksdeputāti un toreizējie biezie gribēja te būvēt savas villas. Līdzīgā veidā tika izšeptēta daža Rīgas muižiņa – muzejs tajā pēkšņi kļuva nu ļoti nerentabls, bet bagātais kupcis solīja debesu mannu, no kuras pilsētai un kultūrai galu galā tika labi ja barankas caurums.
  
  Morāles mācības no šā rakstu darba ir divas. Tā pirmā – industriālās un visādi citādi degradētās vides kulturalizētājiem līdzās entuziasmam, darbus uzsākot, jāņem talkā ne vien naivs ideālisms, bet arī profesionāls jurista padoms. Tā otrā vēsta – ja ir sajūta, ka ar kādu skaistu un sakārtotu objektu var notikt kas nelāgs, tas noteikti arī notiks, ja sabiedrība laikus un aktīvi necels trauksmi.
• 0 commentsLeave a comment

• 8/31/06 01:24 pm
• Tā kā man nekāda tēvzeme nav jādala, tad atļaušos doties paskatīties mežā sēnes.
• 1 commentLeave a comment

• 8/31/06 06:25 pm
• Tomēr premjera Aigara Kalvīša teikto, ka todien Valmierā notikusi policistu dzeršana, nevarēs pierādīt, jo tūlīt pēc dubultslepkavības no citiem Valmieras policijas darbiniekiem analīzes nav ņemtas.
  
  Ziņas, ka policijas seržants Nikolajs Kostjučenko (1965), kura uzdevums bija rūpēties par kārtību izolatorā, traģēdijas brīdī bijis alkohola reibumā, atklājušās pēc tiesu medicīniskās ekspertīzes. Latvijas Tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktore Velta Volksone Neatkarīgajai apstiprināja, ka viena nošautā policista asinīs konstatēts neliels daudzums alkohola, kas atbilst vieglai reibuma pakāpei.
  
  Otra bojāgājušā – Arņa Svitkas – organismā alkohols nav atrasts.
  
  Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Straume Neatkarīgajai pastāstīja, ka N. Kostjučenko asinīs bijusi viena promile alkohola. "Tas nozīmē, ka viņš ir dzēris un bija alkohola reibumā darba laikā. Ja alkoholu atrastu viņa urīnā, tad vēl varētu teikt, ka dzerts ir iepriekš," sacīja A. Straume. Ministrijas rīcībā nav ziņu, vai arī citi Valmieras policijas pārvaldes darbinieki 30. jūlija pēcpusdienā bijuši reibumā.
  
  Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars vakar uzsvēra, ka fakts par dzeršanu darba laikā atklātībā nonācis tikai pēc A. Straumes pašrocīga zvana tiesu ekspertiem, kuri apstiprinājuši Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra bažas. Pēc ekspertīzes pabeigšanas informācija sniegta arī Iekšējās drošības birojam (IDB), kas izmeklē kriminālprocesu par Valmieras policistu iespējamo nolaidību. IDB pārbaudi par šo faktu sācis 23. augustā.
  
  "Uzreiz pēc traģēdijas uz Valmieru devās Iekšējās drošības biroja izmeklētāji un Kārtības policijas priekšnieks Aigars Grigulis. Nezināmu iemeslu dēļ viņi neveica citu pārvaldes policistu alkohola pārbaudi, tāpēc vairs nav iespējams noskaidrot, vai arī citi policisti bija iedzēruši. Šī iemesla dēļ runas, ka Valmieras policijā notika iedzeršana, mēs nevaram pierādīt, un no sabiedrības nosodījuma var ciest nevainīgi cilvēki," Neatkarīgajai atzina Dz. Jaundžeikars. Pēc viņa domām, tas būtu pašsaprotami, ka pēc tik smaga nozieguma izmeklētāji būtu rūpīgi pārbaudījuši visas notikumā iesaistītās personas.
  
  Ministrs nevarēja pateikt, vai Valmieras rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Juris Andersons zinājis, ka pārvaldē strādā iedzēris cilvēks. "To noskaidros izmeklēšana," piebilda ministrs. Dz. Jaundžeikars pieļāva, ka jaunatklātie fakti varētu liegt policista N. Kostjučenko ģimenei 50 tūkstošu latu kompensāciju. Par šo jautājumu gan vēl lems valdība, Neatkarīgajai apliecināja Dz. Jaundžeikars.
• 0 commentsLeave a comment

• 8/31/06 06:29 pm
• Jā, noskatījos" Charlie and The Chocolate Factory". Wonka ir tēls manā gaumē, tāds pozitīvisma pilns :)
• 0 commentsLeave a comment

• 8/31/06 09:51 pm
• zaudēt svaru ir neiespējami
• 4 commentsLeave a comment

• 8/31/06 11:15 pm
• tik lietainā laikā sveces uz palodzes sasilda.
• 1 commentLeave a comment