- Trakums- taisās nojaukt Kristiāniju!
- 8/31/06 01:15 pm
-
Dānijas valdība nolēmusi ķerties pie Kristiānijas – vēsturiskā hipiju un mākslinieku rajona – radikālas pārbūves, kas ir viena no interesantākajām vietām Kopenhāgenā. Šis rajons tapis pirms apmēram 300 gadiem būvētā pilsētas aizsardzības forta vietā un aizņem apmēram 35 hektārus lielu teritoriju. Vēl divdesmitajā gadsimtā šeit saimniekoja militāristi, bet objekts pakāpeniski zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 1971. gadā pamesto armijas bāzi ieņēma neliela hipiju grupa, kuriem pievienojās vēl vairāki simti cilvēku, pasludinot teritoriju par brīvvalsti un solot radīt tajā tolerantu, demokrātisku un videi draudzīgu sabiedrību.
Kristiāniju bieži vien piemin mūsdienu kultūras pētnieki, kad runa ir par dažādu komūnu veidošanos un pieredzi, tāpat to mēdz piesaukt laikmetīgās mākslas sakarā – būtībā šī ir viena no pirmajām vietām, kur mēģināts īstenot saukli par kultūras atgriešanos dehumanizētā vidē. Kristiānijas pretinieki par labu buldozera šķūrei min faktu, ka rajons kļuvis par deklasētu elementu, narkomānu un citu padibeņu dzīvesvietu. To apstiprina vairāku skandalozu policijas reidu laikā gūtie pierādījumi.
Vai hipiju ideju mantinieku un mākslinieku komūna padosies un Dānijas valdībai izdosies Kristiānijas pārbūve – to rādīs laiks. Kopenhāgenas piemērs tomēr ir simptomātisks brīdinājums visiem, kas arī šeit Latvijā mēģina humanizēt izputējušās industrijas un militāristu pamestās drupu kaudzes. Tiklīdz grausts atgūst pievilcīgu skatu, tā kārotāju uz sakopto teritoriju rodas dučiem vien. Tā, piemēram, deviņdesmitajos gados kādubrīd mata galā šūpojās unikālais Špakovska parks Ogrē, jo daži eksdeputāti un toreizējie biezie gribēja te būvēt savas villas. Līdzīgā veidā tika izšeptēta daža Rīgas muižiņa – muzejs tajā pēkšņi kļuva nu ļoti nerentabls, bet bagātais kupcis solīja debesu mannu, no kuras pilsētai un kultūrai galu galā tika labi ja barankas caurums.
Morāles mācības no šā rakstu darba ir divas. Tā pirmā – industriālās un visādi citādi degradētās vides kulturalizētājiem līdzās entuziasmam, darbus uzsākot, jāņem talkā ne vien naivs ideālisms, bet arī profesionāls jurista padoms. Tā otrā vēsta – ja ir sajūta, ka ar kādu skaistu un sakārtotu objektu var notikt kas nelāgs, tas noteikti arī notiks, ja sabiedrība laikus un aktīvi necels trauksmi.