July 21st, 2006

• 7/21/06 05:05 pm
• māku tikai darīt dumības, sabojāt attiecības un zaudēt cilvēkus pret kuriem neesmu vienaldzīga. Bezcerīgs gadījums
• 0 commentsLeave a comment

• 7/21/06 07:21 pm
• njā
• 0 commentsLeave a comment

• Gribētos aizbraukt paskatīties
• 7/21/06 07:42 pm
• Raču Raganu kalns - kulta vieta. Atrodas: Balvu rajons, Medņevas pagasts, Račos pie Līdumniekiem.
• 5 commentsLeave a comment

• Raganu vietas LV
• 7/21/06 08:23 pm
• Viena no tām atrodas netālu no Siguldas, kur teiksmainu klinšu krauju ielokā atrodas Raganu katls. Tur vairāku gadsimtu laikā neliels strauts Daudas upes senlejas augšējās terases smilšainajā malā izgrauzis dziļu 30 metrus augstu un 20 metrus platu piltuvi. Raganu katla veidošanā aktīvi darbojušies Daudas un Vējupītes ēdeņi. Teika vēstī, ka šajā mežonīgajā vietā senatnē bijusi raganu sapulču vieta, kur tās lidojušas uz saviem slotu kātiem. Tās ieradušās no tuvas un tālas apkārtnes, lai mācītos dažādas gudrības – zintis. Vēsturē saglabājušās ziņas par kādu raganu prāvu, kad „ragana” šeit sadedzināta uz ugunskura 1647. gadā. Apkārtējie iedzīvotāji vēl stāsta, ka tas, kurš bijis Raganu katlā, iemanto spēku un drosmi, un nekāda burvestība tam nav bīstama.
  
  Cēsu rajonā pie Zvārtas ieža iekārtota Raganu pļava ar visiem atribūtiem: vēja vai raganu slotām, raganu riņķiem, raganu spļaudekļiem un raganu pakalpiņiem - krupjiem.
  
  Par raganu kalpiem sauc arī zalkšus, Latvijas garākās čūskas. Tie nav indīgi, bet iekost var. Par šo vietu vēsta teika: tad, kad naktī izej arā un sejā griež vējš, tad zini, ka uz Zvārtu lido raganas no tālajiem Zilūžu un Vilkates mežiem. Sensenos laikos naktīs uz šejieni lidojušas raganas. Tur tās gaidījušas elles kungu, pēc tam sākusies ēšana un dancošana ar mugurām kopā. Trači notikuši līdz pirmajiem gaiļiem, kad raganas lekušas lejā no Zvārtas augšas uz saviem jājamiem un metušās prom uz savām mājām.
  
  Latvijā ir 13 vietas, kuru nosaukums saistāms ar raganām. Piemēram, Raganu kalns Jaunpilī, Raganu dambis Vecaucē un pie Bēnes celmiem. Raganu kalns atrodams arī Džūkstes mežā, Anneniekos, pie Dobeles, pie Mežotnes, bet Raganača lauks atrodams pie Skaistkalnes.
  
  1636. un 1637. g. raganu prāvās minēts, ka Zilais kalns ir raganu sapulču vieta
• 0 commentsLeave a comment

• 7/21/06 08:52 pm
• Pasaulē nav daudz zinātnieku, kuri pēta Zemes enerģētisko struktūru. Padomju Savienības laikos ar ģeoloģiskiem pētījumiem nodarbojās veseli institūti. Viņu uzdevums bija apzināt Zemes enerģētiskās zonas, noteikt to stiprumu un ietekmes sfēras. Šāda karte tika sastādīta arī par Latvijas teritoriju. Tās autors – ģeoloģijas zinātņu doktors Rišards Griškjāns atzīmēja kartē enerģētiskās zonas. Informāciju par tām viņš saņēma no satelīta raidītājiem. Kartē redzams, ka Latviju šķērso daudzas joslas ar tumšāku un gaišāku tonējumu. Tās atbilst dažādām Zemes izstarotām enerģijām. Viegli saskatīt, ka paaugstinātas enerģijas zonas atrodas rindās viena aiz otras. Vietās, kur tās krustojas, ir plašākas enerģētiskās teritorijas. Visspēcīgākā enerģētiskā vieta Latvijā, pēc R. Griškjāna domām, atrodas netālu no Valmieras. Tas ir Zilā kalna apvidus. Nākamā – Rāznas ezera austrumu krastā. Personīgā sarunā R. Griškjāna kungs minēja, ka, iezīmējot uz kartes spēka vietas, viņš apzināti sagrozījis koordinātes, lai pasargātu tās no neapdomīgas izmantošanas. Šo karti esmu lietojis, lai vieglāk atrastu un uzmērītu ZSV Latvijā. Pagaidām esmu atradis un izveidojis 20 spēka vietu shēmu. Kad Latvijā būs uzmērītas visas enerģētiskās vietas, tās nāksies pēc mērījumiem un shēmām iezīmēt dabā, restaurēt – pa akmens krāvumam, pa koku stādījumam, pa smilšu sanesumam, līdz izjauktā svētvieta atkal kļūs par vienotās enerģētiskās kopas atjaunotu objektu.
• 0 commentsLeave a comment

• svētvietas LV
• 7/21/06 08:59 pm
• http://66.249.93.104/search?q=cache:QnNRp3Y2xSsJ:www.e-misterija.lv/
  modules.php%3Fop%3Dmodload%26name%3DNews%26file%3Darticle%26sid%3D364+zilais+kalns&hl=lv&gl=lv&ct=clnk&cd=9
• 0 commentsLeave a comment

• Mazsalacā, Skaņkalnes pagastā
• 7/21/06 09:04 pm
• Salacas kreisajā krastā apmēram 6 km lejpus Mazsalacas tilta. Tā ir apmēram 15 metru augsta un 70 metru gara smilšakmens krauja. Iepretī, Salacas labajā krastā, atrodas Skaņā kalna sarīkojumu vieta. Uz to ved asfaltēts ceļš gar Mazsalacas vidusskolu. Skaņais kalns pazīstams ar īpatnām atbalsīm. Ja skaņa ir klusa un melodiska, tiešo skaņu nemaz nedzird, dzirdama tikai atbalss. Skaņā kalna efektu vislabāk varot ievērot, ja runā vai dzied klusināti. Ietilpst Pokaiņu sistēmā, Pokaiņu mežā.
• 0 commentsLeave a comment

• 7/21/06 09:10 pm
• www.svetvietas.lv
  
  Zilaiskalns teikās un nostāstos minēts kā svētvietu komplekss. Ja Zilākalnā esam uzkāpuši pa asfaltēto celiņu, tad nonākot samērā līdzenajā virsotnē, pa labi aiz divu, trīs metrus dziļas ieplakas izraudzīsim nelielu, apaļu pauguriņu - Dieva kalnu jeb Upurkalniņu. 1802.gada Garlība Merķeļa episkajā dzejojumā "Vanems Imanta" iespaidā radusies leģenda, ka Dieva kalniņā apbedīts kāds varonis Imanta. Izplatīts ir arī šī kalniņa nosaukums - Imantas kaps.
  
  Vēl vienā no Zilākalna virsotnēm - Avotiņkalniņā - kādreiz tecējis avotiņš, kurā upurēts un kura ūdens īpaši dziedinājis acu slimības. Pēc avota ūdens izsīkšanas šim nolūkam lietotas atstātās smiltis. Teikās un nostāstos Zilaiskalns tiek minēts arī kā raganu pulcēšanās vieta. Savukārt 10 - 15 km zonā ap kalnu atrodas daudzi kultūrvēsturiski objekti, kas minēti gan teikās, gan nostāstos, gan tiek saistīti ar sakrālajām lietām.
• 0 commentsLeave a comment

• 7/21/06 10:59 pm
• www.saulesjosta.lv
• 0 commentsLeave a comment