Neroli · dvēseles · cietoksnis

Raganu vietas LV
7/21/06 08:23 pm
Viena no tām atrodas netālu no Siguldas, kur teiksmainu klinšu krauju ielokā atrodas Raganu katls. Tur vairāku gadsimtu laikā neliels strauts Daudas upes senlejas augšējās terases smilšainajā malā izgrauzis dziļu 30 metrus augstu un 20 metrus platu piltuvi. Raganu katla veidošanā aktīvi darbojušies Daudas un Vējupītes ēdeņi. Teika vēstī, ka šajā mežonīgajā vietā senatnē bijusi raganu sapulču vieta, kur tās lidojušas uz saviem slotu kātiem. Tās ieradušās no tuvas un tālas apkārtnes, lai mācītos dažādas gudrības – zintis. Vēsturē saglabājušās ziņas par kādu raganu prāvu, kad „ragana” šeit sadedzināta uz ugunskura 1647. gadā. Apkārtējie iedzīvotāji vēl stāsta, ka tas, kurš bijis Raganu katlā, iemanto spēku un drosmi, un nekāda burvestība tam nav bīstama.

Cēsu rajonā pie Zvārtas ieža iekārtota Raganu pļava ar visiem atribūtiem: vēja vai raganu slotām, raganu riņķiem, raganu spļaudekļiem un raganu pakalpiņiem - krupjiem.

Par raganu kalpiem sauc arī zalkšus, Latvijas garākās čūskas. Tie nav indīgi, bet iekost var. Par šo vietu vēsta teika: tad, kad naktī izej arā un sejā griež vējš, tad zini, ka uz Zvārtu lido raganas no tālajiem Zilūžu un Vilkates mežiem. Sensenos laikos naktīs uz šejieni lidojušas raganas. Tur tās gaidījušas elles kungu, pēc tam sākusies ēšana un dancošana ar mugurām kopā. Trači notikuši līdz pirmajiem gaiļiem, kad raganas lekušas lejā no Zvārtas augšas uz saviem jājamiem un metušās prom uz savām mājām.

Latvijā ir 13 vietas, kuru nosaukums saistāms ar raganām. Piemēram, Raganu kalns Jaunpilī, Raganu dambis Vecaucē un pie Bēnes celmiem. Raganu kalns atrodams arī Džūkstes mežā, Anneniekos, pie Dobeles, pie Mežotnes, bet Raganača lauks atrodams pie Skaistkalnes.

1636. un 1637. g. raganu prāvās minēts, ka Zilais kalns ir raganu sapulču vieta
0 comments Leave a comment