September 29th, 2005

• 9/29/05 02:11 pm
• alkstu aizbraukt no pilsētas. Staigāt pa saules pielietām pļavām, skatīties uz sarkani dzelteniem kokiem. Skūpstīties ar princi un dzīvot līdz nāve šķirs...Gribu lidot ar baltiem spārniem. Vēlos tikt turēta un neatlaista. Sajust siltumu, maigumu un spēku. he he he, khe, khe....
• 8 commentsLeave a comment

• 9/29/05 02:44 pm
• mm, Artūrs vakar ko neko murmulēja par Pleiboja projektu Rīgā, mmm, jāpiezvana...teicās, ka ieraus mani tajā naudas maisā...nez...neticu, bet piezvanīt jau var..........
• 0 commentsLeave a comment

• dibenlaižas
• 9/29/05 04:24 pm
• LATVIJA IEGULDA 25 TŪKSTOŠUS DOLĀRU HOLOKAUSTA UPURU FONDĀ
  
  Ārlietu ministrijas preses sekretārs Toms Baumanis informēja žurnālistus, ka «1999. gada 24. februārī Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu ieguldīt 25 000 USD Holokausta upuru fondā,».
  Pēc Baumaņa teiktā Latvijas ieguldījums nevalstiskajā starptautiskajā fondā simbolizē sapratni par 2. Pasaules kara traģiskajiem notikumiem un Latvijas vēlmi piedalīties pasaules diskusijā par holokaustu.
  Kā izteicās Baumanis, ar savu līdzdalību fondā Latvija palīdzēs dzīvajiem holokausta upuriem, kā arī dos ieguldījumu vēstures izpētē.
  Fonds dibināts 1997. gada Londonas konferencē par nacistu zeltu, tā līdzekļus pārrauga Lielbritānijas valdība, bet konkrētas izmaksas piešķir īpaša padome.
• 3 commentsLeave a comment

• khe, khe...
• 9/29/05 04:26 pm
• Gunta Ulmaņa pasludinātais moratorijs nāvessodam ir radījis tādu stāvokli, ka slepkavas Latvijā ir vienīgie, kam pats prezidents garantē dzīvības neaizskaramību, jo valsts vara nav spējīga pasargāt ne lielu, ne mazu no dzīvību apdraudoša uzbrukuma.
• 1 commentLeave a comment

• eh, a vajadzēja ....pidars
• 9/29/05 07:45 pm
• Vairākās fašistu koncentrācijas nometnēs ieslodzītais un novārdzinātais Vīzentāls patiešām ir pārcietis visas holokausta šausmas. Ukrainā dzimušais ebrejs 1932. gadā beidza Ļvovas Polittehnisko institūtu un ieguva arhitektūras inženiera grādu. Nacisti viņu nenošāva, jo viņa zināšanas izmantoja tā saukto papīra ieroču izgatavošanai. Vācijā iespieda ienaidnieka valstu papīra naudaszīmes, kuras pēc tam no lidmašīnām izkaisīja virs pretinieku pilsētām. Vīzentāls palika dzīvs, pateicoties tieši savām naudas viltotāja spējām. Pēc atbrīvošanas 1945. gadā 5. maijā viņš palīdzēja antihitleriskās koalīcijas spēkiem tvarstīt nacistu zinātniekus, bet jau pēc trijiem gadiem Austrijas pilsētā Lincā nodibināja privātu institūtu, kas sāka meklēt un sodīt holokausta noziedzniekus. Jau kopš pašiem institūta pirmsākumiem Vīzentālam vajadzēja saskarties ar austriešu, un arī citu tautību pārstāvju negatīvo attieksmi pret centra darbību. Pērnā gada februārī Latvijas Ebreju kopienu un draudžu padome norobežojās no Vīzentāla centra direktora Efraima Zurofa izplatītās vēstules, kurā viņš nosodīja mūsu Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, kad viņa pret holokaustu un genocīdu vērstajā konferencē Stokholmā komunistisko genocīdu pielīdzināja holokaustam. Ebreju diasporas vadītājiem nebija "pieņemama prakse, kad kāds no starptautiskajiem ebreju darbiniekiem nāk klajā ar nopietnu paziņojumu, kurā nosoda mūsu Valsts prezidenti". Vīzentāla centra direktors ir asi nosodījis arī leģionāru gājienus, kā arī paziņojis, ka Latvija nav guvusi īpašus panākumus nacistisko noziedznieku vajāšanā. Zurofa izteicienus Latvijā bieži vien uzskata arī par paša Vīzentāla oficiālo nostāju, tomēr tas tā nepavisam nav. Muzeja Ebreji Latvijā vadītājs Marģers Vestermanis sarunā ar Nedēļu centās reabilitēt Vīzentālu: "Viņš veica milzīgu zinātnisku darbību, sēdēja arhīvos, lai pierādītu nacistu noziedznieku vainu un tos nodotu tiesai. Savukārt Zurofs darbojas savādāk — viņš vienkārši piedāvā naudu par "nostučīšanu". Vīzentāls savu darbību veica pavisam savādāk. Pēdējos gados viņš vairs aktīvi nenodarbojās ar noziedznieku meklēšanu, bet gan vairāk pievērsās rakstniecībai." Latviski ir publicēta tikai viena Vīzentāla grāmata — Saulespuķe. Vīzentāls telefonsarunā ar Marģeru Vestermani aicinājis arī muzeja direktoru nodarboties ar holokausta īstenotāju meklēšanu. Tomēr muzejnieks Vīzentālam atteicis, jo uzskatījis, ka viņa vadītās iestādes galvenais uzdevums nav vis ebreju šāvēju meklēšana — ar ko būtu jānodarbojas valsts struktūrām —, bet gan ebreju glābēju apzināšana un viņu piemiņas iemūžināšana. Viņaprāt, mūsu valstī visi holokausta noziedznieki jau ir sodīti. Vīzentāla centrs gan ir pretējās domās, un pēc tā dibinātāja nāves attiecībās ar Latviju centrs acīmredzot kļūs vēl agresīvāks. Zurofs, kuram tagad vairs nebūs jārēķinās ar sava šefa izteicieniem un norādēm, tagad varēs uzdarboties vēl aktīvāk. Marģers Vestermanis uzskata, ka Vīzentāla centrs līdz ar tā dibinātāja nāvi nebūtībā neaizies, bet tagad tam vairāk būtu jānodarbojas nevis ar astoņdesmitgadīgu fašistu tvarstīšanu, bet gan ar holokausta izpēti un sabiedrības izglītošanu.
• 0 commentsLeave a comment