- eh, a vajadzēja ....pidars
- 9/29/05 07:45 pm
-
Vairākās fašistu koncentrācijas nometnēs ieslodzītais un novārdzinātais Vīzentāls patiešām ir pārcietis visas holokausta šausmas. Ukrainā dzimušais ebrejs 1932. gadā beidza Ļvovas Polittehnisko institūtu un ieguva arhitektūras inženiera grādu. Nacisti viņu nenošāva, jo viņa zināšanas izmantoja tā saukto papīra ieroču izgatavošanai. Vācijā iespieda ienaidnieka valstu papīra naudaszīmes, kuras pēc tam no lidmašīnām izkaisīja virs pretinieku pilsētām. Vīzentāls palika dzīvs, pateicoties tieši savām naudas viltotāja spējām. Pēc atbrīvošanas 1945. gadā 5. maijā viņš palīdzēja antihitleriskās koalīcijas spēkiem tvarstīt nacistu zinātniekus, bet jau pēc trijiem gadiem Austrijas pilsētā Lincā nodibināja privātu institūtu, kas sāka meklēt un sodīt holokausta noziedzniekus. Jau kopš pašiem institūta pirmsākumiem Vīzentālam vajadzēja saskarties ar austriešu, un arī citu tautību pārstāvju negatīvo attieksmi pret centra darbību. Pērnā gada februārī Latvijas Ebreju kopienu un draudžu padome norobežojās no Vīzentāla centra direktora Efraima Zurofa izplatītās vēstules, kurā viņš nosodīja mūsu Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, kad viņa pret holokaustu un genocīdu vērstajā konferencē Stokholmā komunistisko genocīdu pielīdzināja holokaustam. Ebreju diasporas vadītājiem nebija "pieņemama prakse, kad kāds no starptautiskajiem ebreju darbiniekiem nāk klajā ar nopietnu paziņojumu, kurā nosoda mūsu Valsts prezidenti". Vīzentāla centra direktors ir asi nosodījis arī leģionāru gājienus, kā arī paziņojis, ka Latvija nav guvusi īpašus panākumus nacistisko noziedznieku vajāšanā. Zurofa izteicienus Latvijā bieži vien uzskata arī par paša Vīzentāla oficiālo nostāju, tomēr tas tā nepavisam nav. Muzeja Ebreji Latvijā vadītājs Marģers Vestermanis sarunā ar Nedēļu centās reabilitēt Vīzentālu: "Viņš veica milzīgu zinātnisku darbību, sēdēja arhīvos, lai pierādītu nacistu noziedznieku vainu un tos nodotu tiesai. Savukārt Zurofs darbojas savādāk — viņš vienkārši piedāvā naudu par "nostučīšanu". Vīzentāls savu darbību veica pavisam savādāk. Pēdējos gados viņš vairs aktīvi nenodarbojās ar noziedznieku meklēšanu, bet gan vairāk pievērsās rakstniecībai." Latviski ir publicēta tikai viena Vīzentāla grāmata — Saulespuķe. Vīzentāls telefonsarunā ar Marģeru Vestermani aicinājis arī muzeja direktoru nodarboties ar holokausta īstenotāju meklēšanu. Tomēr muzejnieks Vīzentālam atteicis, jo uzskatījis, ka viņa vadītās iestādes galvenais uzdevums nav vis ebreju šāvēju meklēšana — ar ko būtu jānodarbojas valsts struktūrām —, bet gan ebreju glābēju apzināšana un viņu piemiņas iemūžināšana. Viņaprāt, mūsu valstī visi holokausta noziedznieki jau ir sodīti. Vīzentāla centrs gan ir pretējās domās, un pēc tā dibinātāja nāves attiecībās ar Latviju centrs acīmredzot kļūs vēl agresīvāks. Zurofs, kuram tagad vairs nebūs jārēķinās ar sava šefa izteicieniem un norādēm, tagad varēs uzdarboties vēl aktīvāk. Marģers Vestermanis uzskata, ka Vīzentāla centrs līdz ar tā dibinātāja nāvi nebūtībā neaizies, bet tagad tam vairāk būtu jānodarbojas nevis ar astoņdesmitgadīgu fašistu tvarstīšanu, bet gan ar holokausta izpēti un sabiedrības izglītošanu.