- Kamēr sabiju slimnīcā lasīju Hitlera bio.
- 5/3/06 12:02 pm
- Tur bija : Propogandas ministrija.
Un šis
" LAULĪBA MAN BŪTU KATASTROFA. IR KĀDS PUNKTS, KURĀ STARP VĪRU UN SIEVU NENOVĒRŠAMI SĀKAS NESAPRAŠĀNĀS, PROTI, KAD VĪRS NESPĒJ ZIEDOT SIEVAI TIK DAUDZ LAIKA, CIK VIŅAI, PĒC PAŠAS DOMĀM, PIENĀKAS." sieviete dzīvojot tikai vīra labad un tāpēc gaidot no viņa to pašu. Turpretīm pār vīrieti, paša domu vergu, vadot pienākums. "LAULĪBĀ ES REDZĒTU TIKAI NOVĀRTĀ PAMESTAS SIEVAS SAĪGUŠO SEJU - VAI BŪTU SPIESTS PAMEST NOVĀRTĀ SAVUS PIEN;AKUMUS.[..] LAULĪBAS TRŪKUMS IR TAS, KA TĀ RADA TIESĪBAS, TĀPĒC IR DAUDZ LABĀK TURĒT MĪĻĀKO. NASTA IR VIEGLĀKA, UN VISS NOTIEK UZ ABPUSĒJAS DĀVINĀŠANAS PAMATIEM." Tā Ādolfs Hitlers par savu misiju pret valsti, ko negribēja manīt pret laulību.
- 10 commentsLeave a comment
- 5/3/06 12:09 pm
-
Muļķības :)
Dzīve ir vienas vienīgas saistības - jebkurās attiecībās, arī draudzībā, rodas saistības, pienākums, un tas ir kārtējais mīts, ka tas ir kas nepatīkams. Katras attiecības ir kā spēle ar noteikumiem. Ja neievērosi, dzīvosi viens kā uz neapdzīvotas salas. Lai saprastos, lai sadzīvotu, ir jāievēro noteikumi.
Un, protams, ka mīļākā ir izdevīgi, jo jebkurā mirklī viņu vari pasūtīt d**** ;)) Tas tikai liecina par cilvēka izaugsmi un domāšanu.. - Reply
- 5/3/06 12:12 pm
-
Tu gan skarba! (Mīļākā tak, ar var pasūtīt veci ;))
- Reply
- 5/3/06 12:15 pm
-
Aihhh, dzīvē līdz acīm un vēl vairāk esu saskatījusies uz cilvēkiem, kas skaisti atrunājas, lai tikai nebūtu jāuzņemas nopietnākas saistības. Visdrīzāk viņi nav atraduši to vienu un īsto un kaut kur dziļi sevī patur iespēju kādu dienu aiziet.
- Reply
- 5/3/06 12:20 pm
-
Jā, piekrītu. Zinu, prohoģiļi. tAČU TAM KLĀT VĒL NĀK OTRA CILVĒKA MORĀLE, IZGLĪTĪBA, VECUMS....BLA, BLA, BLA
- Reply
- 5/3/06 02:54 pm
-
Samurajs
A tu man pasaki, nafig ir vajadzīga tā viena un "īstā"? Un vispār tādas "īstās" un "īstie", vienīgās otrās pusītes (trešās trešdaļas un ceturtās ceturtdaļas, utt., he-he) cilvēciņiem tajā dzīvītē parasti sakrājas gana daudz. Balagāns kaut kāds. Un kamdēļ jāuzņemas apgrūtinošas un nevajadzīgas saistības? Varbūt es tāds cilvēks esmu, neatkarīgs, privātajā dzīvē vientulību mīlošs. Ja sieviete nerespektē to, tad, manuprāt, nav nemaz vērts sākt attiecības. :P
- Reply
- 5/3/06 02:59 pm
-
Nafig vajadzīga vientulība? Jebkurš cilvēks agri vai vēlu sajūt vēlmi būt vajadzīgam un mīlētam un pats vēlas mīlēt.
Cita lieta, ja cilvēks nav gatavs uzņemties saistības.
Ģimene manā izpratnē ir sabiedrības pamatšūna, kurai pateicoties tikai kaut kas var virzīties. Cilvēks piedzimst ģimenē un tur arī tiek audzināts. - Reply
- 5/3/06 03:06 pm
-
Samurajs
Kas tas par jautājumu? Tikpat labi es varu pajautāt, nafig vajadzīga sabiedrība. Nu kā daži nesaprot, ka cilvēki ir dažādi, ir dažādas viņu vēlmes, uzskati par dzīvi, vispār vērtību sistēma kā tāda. Nav man vajadzīgs, lai mani kāda mīlētu, man tas šķistu apgrūtinoši, nevajadzīgi un pat muļķīgi, jo pēc kāda laika tās lielās jūtas tāpat izgaist kā nebijušas. Visa tā romantika attiecībās man liekas vienkārši smieklīga. Daži laikam uzskata, ka tikai tā saucamā mīlestība (divu cilvēku starpā) ir galvenais dzīvē. Nav tā, jidritvaikociņ, ir daudz svarīgākas un interesantākas lietas, ar ko nodarboties. Nu un pa vidam var arī savus seksuālos instinktus apmierināt. Bez kādām tur pretenzijām uz augstām jūtām.
- Reply
- 5/3/06 03:11 pm
-
Vientulība ir vajadzīga, bet ne jau tādā apmērā, ka tā kļūst par dzīves normu, jebkādas attiecības tiek noniecinātas, kur nu vēl laulība. Visam ir savs laiks.
Vai nu esi kādreiz vīlies jebšu neesi nekad vēl pa īstam mīlēts un mīlējis, ja Tev to visu nevajag.. :) Jo Mīlestība negaist, tā transformējas un seko vēl ilgi, ilgi, pat nākamajās dzīvēs..
Un dzīvē vissvarīgākais ir Mīlestība. Bez tās Zeme jau sen būtu apstājusies.
Mīlestība uz dzīvi, Mīlestība uz dzīvību, Mīlestība uz cilvēku, uz Dievu, uz katru mirkli, uz Visu. Es nedomāju tik piezemēti, runājot par šo jautājumu.. - Reply
- 5/3/06 03:23 pm
-
Samurajs
Par laulību es jau vienreiz izteicos, ka šī institūcija būtu pilnībā jāatceļ (un kaut kad nākotnē to arī likvidēs, par to es nešaubos), bet ko tur, neiešu jau atkārtoties.
Tavus uzskatus, šķiet, ir ietekmējusi aizraušanās ar ezotēriku. Zini, neredzu ne mazākā iemesla ticēt kaut kādiem prastiem šarlatāniem. Lai fantazējas savā sulā par augstajām matērijām, ja nav ko darīt, bet dzīve ir daudz vienkāršāka padarīšana.
Jā, ir kāds Radītājs, neapšaubāmi, bet nav cilvēka spēkos viņu un viņa mērķus izzināt. Tās visas pārdomas šīs tēmas sakarā ir tikai intelektuālas spekulācijas. Dažreiz interesantas, atjautīgas (kaut tas vēl nenozīmē, ka patiesas), taču bieži vien pilnīgi murgainas. :) - Reply
- 5/3/06 03:28 pm
-
Domāju, ejot gadiem, Tu mainīsi savas domas gan par attiecībām, gan par laulībām.. :) Nekad neviens kategoriskums pie laba gala neved. Neviena galējība nav pareiza. Vispār nav nekas pareizs vai ne. Ir Absolūts. Ir vienkāršas atbildes. Izjustas. Ne uzrakstītas.
Un nespried par ezotēriku, ja neesi tajā pieteikami iedziļinājies. Ezotērika ir pietiekami vienkāršots skatījums uz lietām, kas visbiežāk cilvēkam šķiet sarežģītas un pat neizprotamas. Tieši ezotērika visus procesus izskaidro tik vienkārši kā 2x2=4. Un viss šķiet tik loģisks un likumsakarīgs.
Nekas, kas šajā pasaulē ir izdomāts, nav muļķības un šarlatānisms. Jebkuram, kas kaut reizi ir domājis un nonācis pie atklāsmes, būs daļa no Patiesības. Arī kriestiešiem, arī islamistiem, arī maoistiem, arī sātanistiem. Jo īpaši tiem, kas dzīvojuši ciešā saskarē ar dabu.
No visa pa daļai un rodas kopbilde. Tā manā uztverē ir ezotērika. Vismaz tagad un manā dzīvē. - Reply