Neroli · dvēseles · cietoksnis
Neroli · dvēseles · cietoksnis
- 3/16/05 03:59 pm
- Tradicionālajā izpratnē nekrofīlija ir nāves (mirušā)
mīlestība. Šīs attieksmes jēga ir - nodarot sāpes, radot ciešanas citiem,
gūt baudu sev. Neseksuālā vai garīgā sadisma izpausmes formas ir cilvēka vēlme aizvainot, apvainot, sodīt sodīšanas pēc, graut cilvēka pašapziņu, pazemojot,
ņirgājoties utt., u.tml.! Rīcības mērķis radīt psiholoģisku diskomfortu otram cilvēkam un gūt baudu, ja mērķis tiek sasniegts.
Ē.Fromms kā klasiskus nekrofīlā rakstura vēsturiskus personāžus min
Staļinu, Hitleru, Himleru u.c., kuriem sagādāja baudu iznīcināt cilvēkā
cilvēcisko, padarot viņus atkarīgus no savām iegribām (parasti kā objekti
tika izmantoti pretoties nespējīgi subjekti). Ē.Fromms uzskata, ka gan
seksuālā, gan neseksuālā sadisma izpausmes formās ir vēlme iegūt absolūtu
un neierobežotu varu pār visu, kas dzīvs, jo tā rada visvarenības ilūziju.
Taču praktiski sadisms ir gļēvulības, bezspēcības sajūtas kompensācijas
mehānisms ar visspēcības sajūtu kompleksu. Autors nosauc to par garīgo
kropļu reliģiju, kas ar varas palīdzību cenšas visu dzīvo pārvērst
nedzīvajā, tādēļ, ka dzīvais iedveš bailes. Sadista stimuls upura
bezspēcība vērtība varas spēks, viņš pielūdz tos, kam tas ir un tur
atkarībā tos, kuriem tā nav. Faktiski sadists baidās no dzīves, no visa,
kas ir neprognozējams, neizskaitļojams, nenoteikts. Bez iespējas valdīt
sadists ir nevarīgs, nedrošs, nespējīgs. Viņš spīdzina un nogalina, jo pats
jūtas nemīlēts, izolēts, iebaidīts, alkst varas, kurai varētu pakļauties.
Sadisma , mazohisma kopējā īpašība vitālā impotence. Normālā sabiedrībā ar
pozitīvu attieksmi pret cilvēku kā garīgu vērtību sadisti, mazohisti tiek
atmaskoti un izolēti, nenormālā - godā celti.
-
0 commentsLeave a comment