Neroli · dvēseles · cietoksnis

Sapnis par bike
2/7/06 11:51 am
Sapnī mēs braucām ar riteņiem caur imantu. Kad bijām pie manas mājas pēkšņi man ienāca prātā, ka jāieiet izņemt makulatūru no pastkastītes. Slaidā lokā ar savu bike piebraucu pie durvīm un neraugoties uz dārgā protesties iestūmos iekšā. Tus bija izmainījies koridors. Pastkastes izskatījās līdzīgas, kā kādreiz bija vēstuļu kastes uz ielām, tikai trešdaļa no viņām. Viņas bija no plastmasas ar tādu šriftu cipariem, kādus liek uz futbolistu krekliem. Un cipari bija tādi, kā apauguši ar sveķiem, bet tā bija plastmasa un pastkastes bija dzeltenā krāsā. Lai nokļūtu līdz savai pastkastei man bija jāiet cauri trijām pamazām telpām, kas bija pa kreisu roku no kāpnēm. Katrā telpā bija paskastes un vēl tur bija riteņi. Lielākā daļa bija bez detaļām, pliki rāmji, noskrūvētas stūres un tamlīdzīgi. Mana pastkaste atradās pašā galējā telpā. Tur es ieraudzīju savu it kā otru riteni, kurš bija aptīrīts. Ritenis bija paškrāsots (bēšīgs) tūrists, tieši tāds ar kādu braucu bērnībā. Viņš stāvēja pie sienas kopā ar vienu citu riteni. Diemžēl no mana braucamā pāri bija palicis tikai rāmis, par ko man bija liels šoks. Savukārt pastkastītes numurs nez kāpēc bija 25 un tā bija pilnīgi tukša. Tas mani izbrīnīja, jo mājās neviena nav. Tad mani pārņēma nelāgas nojautas un es tinos prom. Paņēmu savu apskrūvēto riteņa rāmi un gāju ārā. Izgāju un rādīju rāmi. Ar nožēlu paudu, ka otrs mans ritenis ir pagalam.
0 comments Leave a comment