Un atkal neaizeju uz Mateju. Kronis visam. Bet man atkal negribas..

Man nepatīk nemaz nemaz tas, kā vislaik jūtos. Ļodzīgi pamati, sašļukusi un stress.. Varētu sirdi ielikt vakuumā un būtu miers. A nekā. Viss ķeras klāt. Un kā bez rokām. Tad applaucēju ar tvaiku roku, tad pie karstas trubas sānu piegrūdu. Un kā vispār var dabūt gatavu to, ka vienā vakarā divas reizes sasitu pieri vienā un tai pašā vietā pret vienu un to pašu durvju klinķi?.. Bāc. Stāvu asaraina vannenē: "Dievs, kāpēc?.. Kāpēc nav manī miers? Cik ilgi ..... " Nevar dabūt normālu koncentrēšanos uz neko. Neko citu.. Ir citādāk ..

Un kremt kaut kur dziļi iekšā noglabātie vārdi..

Es Zinu, ko gribu.

bet ne TĀDA

Ak puiši puiši ... (vot Šitāds ievads jau skan labāk) :DD Nez kāpēc dienās, kad izskatos manuprāt visdraņķīgāk, es tieku pamanīta..? Bet tiešām prikols. Ar pārgulēti piepampušām acīm, kurām nav ne grama grimma, izspūruši mati, sasprēgājušas lūpas un vējā sapūsta seja.. Es paturu smaidu.. Puisis aiz Hansabankas letes kaukādus jokus dzen, un man zem savas stulbās cepures smīkņājot jādodas prom. Un kādā sakarā?? Dabiskums neviļ?.... ...??! Un tad vēl Torņkalna Expresspicā (aizvakar tik atklāju, un man par to liels prieks!:)) kārstumā pārsutis picu cēpējs! Es ieeju svētdienas vakarā ar pēc solārija apsārtušu seju, mati lupatulēveros un visi tik laipni.. Zīmējas ;DDD

Ai nu labi, tas VISS (rakstītais) bija pārspīlēti nedaudz. Varbūt.
Man laikam tomēr pietrūkst uzmanības. No jebkā. No Viena.


/neņemiet nopietni/

Galīgi man netipiski, bet.. http://download.apollo.lv/Barikades/Flash/
Filmiņas spēcīgas.

Tiešām loši.. ;(

Dabūju Deep Forest 92.gada albūmu. Vienkārši pasaku meža skaņa!! Gribas jau lai manī ieplūstu dzīvīgums...

Atkal teikt, ka jauns gads - jauna dzīve?!... apnicīgi :D No manis šito negaidat! ;)
-------
Vakar līdz ar garu Adama Sandlera kino vakaru un sarunām līdz diviem naktī par dzīvi, vēl vairāk novērtēju, cik labi ka ir kāds, kura esamību dažs labs tā arī nekad nav zinājis/nezinās. Daudzi fakti klusē.
Un nav vajadzīgs, lai kāds mani tītu ap pirkstu.


*Vācija, kur tu esīī?

Jo vairāk atveras acis, jo skaļāk gribas teikt pizģec...

VĀJŠ

Neticu, ka uzķeršos.

A Long Winter vokāls mani galina.

Šis vakars būs atkal tāds pats kā visi pārējie.

Nu nekādīgi nepietiek nauda skolai, bet ja māmiņa uzzinātu, KAS tagad man padomā, pa muti es reāli atrautos. :D

Nevisai piesien dūšu jaunais Draugiem.lv paskats, toties tagad ir jauna Domubiedru grupa :DDD

Nu neko, divi iepriekšējie ieraksti ir atkal izčibējuši. Bet tas štuks man galvā vēl ir..
Vācija karājas gaisā..

Man vajag ļoti daudz ko izdarīt. Neticami daudz. Un neviens pat nenojauš. Es to Varu. Bet vai daru..?..
-----

Jaukas brīvdienas laukos, kur nekad neko īsti tā arī nav ko darīt. Iet ar Maksīti staigāties, lai tikai suņupuika ar lielu km/h varētu kaulus izlocīt un sakakāt taciņas. Just perfect.. Un iesmīkņāt kopā ar mammu. Par mammu :) Viņa laba. Un nu jau Ģimenes gods, tradīcija un Kopā turētājs - Domino mači, kur uzreiz pēc kauliņu paņemšanas mamma noziņo: "Visi izliek lielākās acis- es uzvarēšu!" :)))

----

Gribu kādam piezvanīt.

Es esmu baigi jokaina. Un neesmu vienīgā, kas to zin.

Un ir pavisam ļoti iespējams, ka pienāks diena, kad tāda Kleera nebūs. Un man viņa ļoooooti pietrūks ....

esu nedaudz nomaakta
jo zinu Par Daudz un tai pashaa laikaa nezinu Neko
ehh..

Cilvēki raud arī aiz laimes.
Man Vajag to brīdi ..

Tur. Turp. Un atpakaļ.

Viss it kā vakar bijis...

-----------

Mana romantisma piesātinātā dvēsele sāk pārdozēties. Un ir tikai Skaisti sapņi. Ilgas. Skaistas skumjas. Viss mākslinieciskais spiežas acīs. Gribas pasūtīt skaistus posterus. Tonnu. Skatīties. Uzkārties mirkļos un nojūgties sevī. Dievs noteikti zināja, ko dara ...