| |
[Sep. 23rd, 2005|09:35 pm] |
-Nu?- zibinādams acis noprasīja Strups.
-Es gribēju karstu šokolādi!- Zēns paziņoja negaidot atcerējies Dumidoru.
Šis variants bija vēl briesmīgāks par citiem, un pats par sevi saprotams, ka Strups neuzķērās.
-Poter, Par ko jūs mani uzskatat?- profesors saniknojās.- Tas ka jūs esat manā tornī nenozīmē, ka es jūs nesodīšu!
Harijs tā jau bija domājis, ka paša pēdējā plāna punkta izpildīšana viņam būs ļoti, ļoti grūta, tomēr tagad viņam kļuva pilnīgi skaidrs- Sadraudzēties ar Strupu ir neiespējams! Zēns arī sadusmojās un paziņoja tādu muļķību, ka noveda profesoru līdz pilnīgam trakumam:
-Nu un sodiet, bet šokolādi es vienalga padzeršu!
-Piecdesmit punktu no Grifidora!!!- Strups sāka bļaut, diez vai aptverdams, ko pats saka.
-Profesor, jūs gribējāt teikt "No Slīdeņa"?- Zēns painteresējās.
-Ko?!
-Es esmu slīdenis. Vai atceraties?
Dažus ilgus brīžus Strups vienkārši urbās Harijā ar savām acīm, neko neteikdams. Viņš principiāli neatņēma punktus savam tornim, tieši tā pat kā principiāli vienmēr sodīja Hariju, Ronu un Hermioni. Tomēr tagad situācija bija izgājusi no profesora kontroles. Lēmumam vajadzēja būt pieņemtam ļoti ātrā laikā, tomēr Strups kavējās zaudēdams dārgās lepnuma sekundes. Sakodis lūpas viņš beidzot nošņācās:
-Sodu es noteikšu rīt.Tagad varat būt brīvs.
Harijs atrasdamies septītajās debesīs no laimes izlidoja ārā no Strupa kabineta. Viņu neuztrauca sods. Galvenais bija, tas, ka viņš nolika pie vietas profesoru un izpildīja pirmo plāna punktu... |
|
|
