| |
[Sep. 11th, 2005|04:56 pm] |
Negaidīti pie ieejas koptelpā parādījās profesore Maksūra. Fakultātes dekāns rūpīgi nopētīja telpu un ieraudzījusi Hariju teica: -Mister Poter, es priecājos, ka jūs vairs neguļat. Lūdzu jūs savākt mantas un sekot man. Zēns klusējot piecēlās, atgriezās guļamistabā un ātri sameta visas savas mantas lādē. Harijs centās atcerēties vai Maksūras balsī bija niknums, vai varbūt aizkaitinājums...Tā arī nespējis neko saprast viņš nonesa smago lādi viesistabā,pēc tam kopā ar to pameta grifidora torni un sekoja savai nu jau bjušajai torņa vecākajai. Kad viņi bija pagājuši nost no Grifidora telpām pietiekami lielu gabalu. Maksūra sāka klusu runāt. -Direktors man visu izstāstīja. Tas ir ļoti cēls darbs no tavas puses...Skolotāji vairs nespēj neko panākt.Viņiem vairs nav spēka neko kontrolēt...Ceru, ka tev izdosies kaut ko mainīt... Harijam kļuva nelabi. Neskatoties uz visādām pēcsstundām, atņemtiem punktiem, drausmīgiem mājas darbiem, zēns tomēr mīlēja Maksūru kā jau savu torņa vecāko... -Profesor Jūs vienmēr paliksiet mana Torņa vecākā. Viņš bilda cerēdams, ka viņa balss netrīcēs. -Paldies, mister Poter. Beidzot viņi nonāca līdz Maksūras kabinetam. Tur profesore palūdza Hariju izņemt no lādes visas viņa mantas kuras kaut kādā veidā ir saistītas ar Grifidoru. Salicis visas šalles, formu un mantijas uz galda zēns smagi nopūtās un sāka vērot kā Maksūra pārvērš šalli sudrab zāļā krāsā, bet Grifidora lauva pārtop par Slīdeņa čūsku...Kad viss bija pabeigts Maksūra piegāja pie kamīna kurš atradās stūrī, iekūra uguni, iemeta tajā sauju spīdīga pulvera kura dēļ uguns liesma ieguva zaļu krāsu un pasauca: -Severuss, vajag parunāt. Kamīnā sāka ātri griesties liela, melna figūra. Pēc dažām sekundēm, viņa apstājās un no kamīna Strups. Viņa mantija un mati pilnīgi spīdēja dēļ pelniem.Harijs dziļi ievilka elpu un aizvēra acis, tad strauji tās atvēra. Viņam vajadzēja pierast pie jaunā Dekāna. Un kā par nelaimi, par viņa dekānu nu vajadzēja būt profesoram kuru Harijs ienīda, jau kopš pirmā kursa... -Minevra, kāpēc tu mani tik agri izsauci?- Nikni painteresējās Strups tajā pašā laikā purinot nost no apģērba pelnus un nelaipni lūkodamies uz zēnu. -vajag nodot tavās rokās, tavas fakultātes jauno skolēnu.- Maksūra mierīgi atbildēja. Mikstūru profesors apjucis pārlaida skatienu telpai. Pēc tam viņa skatiens beidzot apstājās pie Harija, kurš jau bija paspējis apvilkt mantiju ar Slīdeņa nozīmīti. Strupa melnajās acīs uzplaiksnīja tāds niknums un naids, ka zēnam pār ādu pārskrēja drebuļi. -Viņš?!- Profesors savilka kulakus.- Tas...tas ir kaut kāds joks? |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/58714/7425) | | From: | ku |
| Date: | September 11th, 2005 - 08:28 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
"Nekādi joki," noteica harijs,"Mans kun-fu ir labāks par tavu kun-fu!.. kiai!" | |