| |
[Feb. 8th, 2006|11:30 am] |
12. nodaļa
Laimes pārņemts Harijs atgriezās sava torņa viesistabā. Viņš bija cieši saspiedis rokā zibsni, zeltītā bumbiņa lēnām māja ar spārniņiem, it kā būtu pamatīgi nogurusi.Viens no jaunajiem dzinējiem pārsteigts par Harija spēli bija nobūris zibsni tā, lai to nevarētu pazaudēt un uzdāvinājis zēnam.
Harijs nejauši atcerējās savu tēvu- Džeimsam Poteram arī bija zibsnis, ar kuru viņš mīlēja izklaidēties pārtraukumos starp stundām.
Zēns nolikās gulēt vēl ar vien atrazdamies septītajās debesīs no prieka. Pēc tādas piepildītas dienas, kurā noskaņojums viņam bija mainījies reizes desmit, zēns pats par sevi saprotams, ka aizmirsa patrenēties slēptprātībā...To viņš saprata tikai nākamajā dienā, kad atnāca pie Strupa uz pirmajām divām stundām.Harijam iekšā viss kļuva auksts, kad profesors peč stundām viņam it kā starp citu atgādināja par nodarbībām. Zēns izmisis centās saprast ko gan viņš varētu izdarīt. Tomēr izejas nebija- Strups atkal uzzinās, ka Harijs neuzklausa viņa padomus un nenodarbojas ar sevi.
Līdz pat pulkstens sešiem zēnu visu laiku pārņēma kaut kā nepatīkama priekšnojauta, un viņš tai neko nevarēja padarīt- profesors jau stundās bija ļoti nokaitināts, bet Harijs gatavoja viņam jaunu iemeslu dusmoties.
Vakarā zēns stāvēja pie Strupa kabineta un dziļi ievilcis elpu, un pie viena cenzdamies sakārtot savas domas, pieklauvēja pie durvīm un iegāja iekšā.Bija manāms, ka profesors ir ļoti riebīgā noskaņojumā, viņš staigāja pa kabinetu un šķirstīja kaut kādu grāmatu. uz viņa galda stāvēja kaudzīte citu, iespējams, ka jau izskatītu grāmatu.
-E-e-e...Labvakar profesor,- uzmanīgi ieminējās harijs aizvērdams aiz sevis durvis.
-Neredzu šajā diennakts laikā neko labu,-noburkšķēja Strups.- pagaidiet Poter pāris minūtes kamēr es tikšu galā ar jūsu problēmu.
Viņš atkal atsāka šķirstīt grāmatu, lādēdamies pie katras nākamās lappuses.Harijs kādu brīdi sekoja līdzi viņa uzvedībai, bet pēc tam tomēr uzdrīkstējās pajautāt:
-Ko jūs meklējat ser?
-Es meklēju veidu kā pasargāt jūsu tukšo galvu no Tumšā lorda,- salkanā balsī atbildēja Strups.-Esiet lūdzu tik laipns un netraucējiet man!
-Kāpēc jūs to darāt?- Harijs atkal pajautāja un pats nesaprotot kāpēc piebilda:-Ser? |
|
|
