| |
[Sep. 25th, 2005|02:49 pm] |
-Labi. Harij, es esmu kopā ar tevi. Es tev palīdzēšu. Nospļauties uz Aritmantiku,- viņa pārliecināti izdzēsa ķeksīti pretī Aritmantikas stundai un atzīmēja to pretī Mikstūrām.
-Hermione...?- Harijs protams bija viņai neizsakāmi pateicīgs un tajā pašā laikā-satriekts.
Aritmantika-meitenes mīļākais priekšmets kopš trešā kursa.,- un viņa no tā atsakās tik viegli, tikai tāpēc, lai palīdzētu Harijam. Rons sāka nervozi šļūkāt pa krēslu un nomurmināja:
-E-e-e...nu jūs...burvīgi, tikai...Tikai es ar jums...neiešu...Nu saprotiet, aizsardzību es pamest nevaru- jūs tak zinat, ka es vēlos kļūt par auroru,- burvestības arī noderēs, bet ja es pametīšu Dzīvnieku košanu-Hagrids apvainosies!- Rons taisnojās, kaut gan draugi nemaz arī neprotestēja.
-Labi, es tā pat nespēšu pavilkt jūs abus,- Hermione paraustīja plecus.
-Nu tad sāksim gatavoties, jau no rītdienas?-Pajautāja Harijs.- Vispār tas nav taisnīgi- iedot mums sarakstus tikai nedēļu pirms eksāmeniem.
-Vispār tas tiek darīts ar domu, ka visu iepriekšējo piecu gadu laikā tu esi centīgi mācījies. Pie tam...vai tad tu sākumā nezināji uz ko iesi?
-Nu...par mikstūrām es pat neiedomājos.
Tās pašas dienas vakarā Harijs starp mācību grāmatām un pergamentiem atrada sarakstiņu kurā bija ierakstījis savus pamata uzdevumus.
Viņš atzīmēja, ka ir izpildīts pirmais plāna punkts. Tad palukojies tālāk aizdomājās par otro un trešo plāna punktu. Nu kā lai viņš sagrūž slīdeņus pretī mieram un draudzībai? Rons un Hermione ar savu uzdevumu tiks galā, bet lūk parādās jautājums: kā lai viņš izpilda savējo. Atbildi Harijs atrada ceturtajā punktā:
-Sadraudzēties ar Malfoju,- Klusām noteica zēns pamesdams skatienu uz slīdeni, kurš mierīgi pļāpāja ar Kebu un Goilu. |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2005|03:06 pm] |
Harijs šaubījās, vai viņi saprot Drako, bet spriežot pēc viņu stulbajiem smaidiem, kaut kādi vienkāršākie vārdi un to savienojumi līdz šiem abiem aizgāja. Zēns smagi nopūtās. Nu kas atskaitot skolu un torni viņam var būt kopīgs ar Malfoju?
Tajā brīdī līdz Harijam atlidoja slīdeņa vārdi:
-...Klausieties, es te no mammas kaut ko tādu uzzināju! mans tēvs ir sastrīdējies ar Strupu! Nezinu, kas viņiem tur par darīšanām, bet māta teica, ka Strups esot bijis pie mana tēva un viņi viens uz otru par kaut ko ļoti nikni bļāvuši...Agrāk viņi it kā draugi bija, bet tagad kaut-kas...Ek un es ta domāju kāpēc viņš man ieriekšējā kontroldarbā tā pēkšņi uzklupa...Tagad skaidrs, ka eksāmenam nāksies gatavoties nopietni...pat nezinu...Nekad neesmu to darījis.
Gribēju tēvam palūgt, lai Strupu atlaiž, bet tas tik nikns palicis, ka vispār negrib Strupa vārdu dzirdēt. Bet varbūt viņu patiešām no amata ir atcēluši...Sen jau it kā runāja, ka tēvu no vecāku padomes izmetuši, es tikai neticēju... Runāja, ka viss Fadža dēļ noticis...šis...pēkšņi Dumidora pusē nostājies! Apgaismība uznākusi.Viņš ir galīgi...
Drako pēkšņi aprāva savu valodu, kuru, bija padarījis tik ļoti saprotamu saviem abiem sekotājiem, un valodu, kura bija tik neierasta viņam pašam...un palūkojās apkārt...Harijs izlikās, ka pilnīgi neko nav dzirdējis.Tomēr Malfojs izrādījās acīgs...un piekasīgs. |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2005|03:24 pm] |
-Poter tu ko noklausies?- Viņš nikni noprasīja.
-Man noteikti ir ļoti interesanti klausīties par to kā tavs tēvs lecas ar Strupu. Viņš at visiem lecas...Zēns izmeta un uzreiz iekoda mēli starp zobiem- Vajadzēja iztikt tikai ar pirmajiem četriem vārdiem, bet nu bija par vēlu...
-Tātad tomēr noklausījies...Tu mūžīgi visā jaucies iekšā! Nu kaut šeit nelien iekšā!!!
Harijs vēl nekad nebija redzējis Malfoju tik niknu. Šķita, ka Drako acis lien ārā no dobumiem un savilktie kulaki trīcēja no niknuma.
-Nu-nu...atdziesti,- mierīgi teica zēns.- nevāries, es nekur nelienu.
Harijs jau bija samierinājies, ka pretī visiem ļauna vēlētājiem vajag vajag spēt izdarīt pirmo soli. Tagad viņš uztraucās tikai par to, lai Drako nelīstu kauties...
-Domā esi pats gudrākais, Poter?!- Malfojs kauties nelīda, tomēr vārdos arī necentās apstāties.- Domā, ka esi baigi pareizais?!
Visu pasauli ensamierināsi, svētuli! Sargeņģelis tu mūsu!
Tomēr Harijs palika mierīgs.
-Varbūt tev ūdentiņu atnest, lai pieniņš neaizskrien?- tādā pašā tonī kā Malfojs- harijs painteresējās.- citādi tu tāds sarkans jau esi palicis...
Es tak tev teicu- nevāries.
Drako no aizvainojuma pat nevarēja neko pateikt, vienkārši nosarka vēk vairāk un nikns izskrēja no koptelpas. Krebs un Goils pēkšņi atdzīvojušies aizskrēja viņam pakaļ. Harijs smagi ievilka elpu- pēc ilgas un ciešas draudzības sākuma tas neizskatījās. |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2005|04:08 pm] |
Eksāmeni nepielūdzami tuvojās un neviens tos nespēja noturēt. Nu varbūt gan varēja skolotāji, vai arī direktors, bet bija skaidri redzams, ka tie jau nu negatavojas eksāmenus aizturēt. Par pašu iemīļotāko sestkursnieku vitu kļuva biblioteka. Tajā tupēja visi, kam nebija slinkums un starp vitu arī tie kuriem bija slinkums. Harijs rons un Hermione eksāmeniem gatavojās īpaši aktīvi. Harijs un Rons īpaši spieda uz aizsardzību pret tumšajām zintīm, Rons un hermione- uz burvestībām un Maģisko būtņu kopšanu,Harijs un Hermione- uz Pārvērtībām un mikstūrām. Ar vien vairāk un vairāk Harijs saprata, ka bez Hermiones eksāmenā būtu vienkārši izgāzies.
Viņa nesa tādas grāmatas, ka brīžiem, Harijs nespēja noturēt nopūtu- visas pārvērtību burvestības un visas mikstūras zēnam šķita tik sarežģītas un grūtas,ka viņam nācās saķert galvu...
-Tie ir paši pamati paziņoja Hermione.- papildus materiālus mēs vairs nepaspēsim. |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2005|04:22 pm] |
Harijs pakļāvīgi zubrīja visu, kas zubrījās un pat to, kas vispār atteicās zubrīties. Rons šajā ziņā nebija tik pakļāvīgs, tā kā neuzvēla sev virsū tik daudz sarežģītu uzdevumu, kā to darīja Harijs. Pie tam Rons atļāvās bieži pukstēt un žēloties.
-Nu kāpēc mums vajag to zināt?- viņš burkšķēja- vai patiešām Hagrids mums ko tādu jautās? viņam ko sirds nav?
-Eksāmunu programmu sastāda ne jau viņš,- piezīmēja Hermione.- Es runāju ar viņu par šo tēmu un viņš teica, ka neko nejēdzot eksāmenos un tāpēc esot palūdzis profesūrei Maksūrai, lai viņa sastāda eksāmenu.
-Atradis, kam palūgt.- Rons noburkšķēja un atgriezās pie mācību grāmatām un burtnīcām.
Beidzot sākaš eksāmeni. Skolēni visi staigāja apkārt saraustīti un nervozi. Skolotāji bija ne labāki- skolēni, jau bija paspējuši apriebties ar visādiem jautājumiem un lūgumiem. Kaut gan harijs bija lieliski sagatavojies- viņš vienalga raustījās- pats pirmais eksāmens bija mikstūrās. Pons, protams centās atbalstīt draugu, tomēr dažreiz neizturēja un sāka lielīties, ka viņam nav šī pretīgā eksāmena.Zēns savukārt sāka dusmoties un kļuva ar vien nervozāks.
Pamodies no rīta pirms eksāmena, ļoti ilgu laiku galvā pārskatīja dažādu mikstūru receptes.Tas viņu nedaudz nomierināja- viņš zināja diezgan daudz. Tomēr jo tuvāk nāca eksāmena laiks, jo vairāk pazuda Harija miers- zēns nespēja pat aptuveni iedomāties kādu riebeklību viņam varētu iegrūst Strups.
Vienīgais, kas Harijam neļāva pilnībā nobīties bija, tas, ka Malfojam, kurš tā pat kā Harijs bija izvēlējies mikstūras, arī vajadzēja kārtot eksāmenu un Strups viņam nemaz nedomāja palīdzēt. |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2005|04:50 pm] |
Pašlaik Malfojs stāvēja aizslēgtas mikstūru klases priekšā un demonstrēja saviem draugiem kaudzi špikeru, kuri bija paslēpti zem mantijas. Ieraudzījis hariju viņš tos tūdaļ noslēpa. Zēns tikai pakratīja galvu- bija skaidri redzams, ka Drako nenovētēja Mikstūru pasniedzēju.
-Poter, ko tagad skriesi visu nosūdzēt "mūsu" torņa vecākajam? -Malfojs noburkšķēja
-nē, tomēr tev vajadzētu zināt, ka katrs pasniedzējs bloķē visas šmaukšanās iespējas stundās. Mūsu Torņa vecākais nav izņēmums. Ķaut gan no tādiem špikeriem vajadzētu būt kaut kādam labumam-tev vajadzētu atcerēties vismaz daļu no tā ko tu esi uzrakstījis...
-Katrs profesors nobur spalvas, bet acis jau nu viņi amn nenoburs,- pēc drako vārdiem un smaida Harijs saprata, ka viņš pat špikerus ir nobūris.
Tajā brīdī klase atvērās un Strups visus ielaida iekšā. veltījis katram un ik vienam kādu ļaunu skatienu, profesors izsniedza eksāmenu biļetes un bilda:
-Eksāmens sastāvēs no divām daļām- teorētiskā un praktiskā. Katrai daļai jums ir paredzētas četrdesmit minūtes. Un neviena minēte vairāk. Jo ātrāk jūs sāksiet, o ātrāk mēs ar jums beidzot šķirsimies. Sāciet,- Strups uz sava galda apgrieza kājām gaisā milzīgu smilšu pulksteni.
Harijs katram gadījumama apsēdās tuvāk Malfojam, cerēdams ar vienu burvestību novākt divus nāvēžus...
Sanāca tieši tā kā zēns bija domājis. Harijs palūkojās uz savu eksāmenu testu un paslepus ielūkojās Mafoja lapā. Varianti bija vienādi.Strups pat nebija iedomājies, ka Harijs varētu palīdzēt Drako. Zēns nopriecājies par to, ka profesors izrādījās tik paredzams- ātri ķērās pie atbildēšanas. pats par sevi saprotams, ka Harijam viņi bija paši grūtākie, bet viņš bija tam gatavs.
Tomēr nepaspēja zēns atbildēt uz ceturto jautājumu, kad viņam blakus, kaut kas sāka čerkstēt, dūmot un dzirksteļot. Viņš strauji pagriezās un knapi novaldīja smieklus- Malfojs sēdēja uz pakas burvju spridzekļu, kuri sprāga viens pēc otra. Harijs uzreiz saprata, ka Strups tomēr ir pamanījis Malfoja špikerus un pašķielēja uz galdu pie kura sēdēja Strups. Strups savukārt pat neatrāvās no grāmatas kuru lasīja. pēkšņi viņš uzsita knipu un Malfojs iekliedzies palecās uz krēsla.
-Kaut kas noticis Malfoja jaunskungs? -Strups painteresējās pat nepacēlis acis no grāmatas. |
|
|