| |
[Sep. 13th, 2005|10:03 pm] |
-Guļamistabas ir tur,- profesors pamāja uz durvju kuras bija izgatavotas no kaut kāda tumša materiāla pusi.- Bet tagad nav vērts ar jūsu čakarēšanos modināt citus studentus,tāpēc atstājiet mantas šeit un sekojiet man. Ja jau jūs esat pamodinājis mani tādā agrumā, tad sagatavosiet ingridientus priekš stundas, bet es pa to laiku sastādīšu jums sarakstu. Un fiksāk!!!
Harijs paķēra somu kurā atradās viss nepieciešamais priekš mikstūru stundas un atkal vikās nopakaļ Strupam pa tumšajiem gaiteņiem. Zēns pacentās sevi nomierināt tikai ar vienu, jeb kurā gadījumā mikstūru profesors nekad dzīvē vairs neatļausies atņemt viņam torņa punktus...Tas gan bija nenozīmīgs labums salīdzinājumā ar draugu zaudējumu, ierastās apkārtnes maiņu pret pretīgu un nepatīkamu un šausmīgo perspektīvu daudzas naktis pavadīt kopā ar saviem ļaunākajiem ienaidniekiem, un tomēr tas bija, vismaz kaut kas...
Līdz stundas sākumam Harijs paspēja izķidāt pussimtu ragaino krupju, attīrīt no zvīņām pretīgās bezacainās odzes, sagrūst pulverītī jūras ežu skeletiņus...un izdarīt vēl veselu kaudzi preteklību. Strups ļoti centīgi ģatavoja stundu sarakstu priekš zēna un ik pa brīdim pameta skatienu uz Hariju saviebdams seju ļaunā smīnā. Zēnam savukārt jau sāka palikt slikti no tā, bet nebija nekādas iespējas atkāpties no iesāktā...
-Lūk jūsu saraksts,- Strups nolika uz galda stūra gabaliņu pergamenta.
-Paldies profesor,- Harijam gan negribēja to teikt, tomēr ja jau viņš bija izlēmis salabināt Grifidoru un Slīdeni, tad nenāktu par ļaunu arī iedraudzēties ar jauno dekānu.
Strups noignorēja zēna vārdus. Viņš diezgan sausi izrīkoja kur zēnam ir jānovieto ingredienti un izgāja ārā, ieslēgdams bijušo Grifindorieti klasē.
Harijs sēdēja nekustīgi līdz pat tam brīdim kamēr klasē sāka nākt iekšā citi studenti kurus ik pa brīdim pasteidzināja Strups. Pats par sevi saprotams, ka pats pirmais ko visi sāka darīt tas bija blenzt uz Hariju, kurš savukārt centās paslēpt aiz katla savu Slīdeņa nozīmīti.
-Nedrūzmējieties te!- uzbļāva mikstūru profesors, kad pāris ziņkārīgāko slīdeņu apstājaš, lai palūrētu uz Hariju, un līdz ar to aizsprostoja ieeju izveidodami sastrēgumu.
Kā pēdējie ienāca Rons un Hermione. Viņi tā pat kā citi uzreiz palūkojās uz Hariju un taisnā ceļā devās pie viņa, bet Harijam savukārt galīgi negribējās runāties. Ja viņi uzsāks izskaidrošanās sarunu mikstūru stundas laikā, tad Strups jau nu neatteiksies indīgi nokomentēt to kādā veidā zēns nonāca Slīdenī. Tāpēc, lai no tā izvairītos Harijs ātri, kamēr profesors neskatījās- pārsēdās uz pirmo solu, kurš gandrīz vienmēr bija tukšs.
Rons un Hermione apmainījās ar neko nesaprotošiem skatieniem, tomēr vairāk tā arī neko neuzsāka.
Abās stundās Strups uzvedās tā it kā nekas nebūtu noticis. Vienīgais, kas bija mainījies- bija tas, ka viņš vienkārši izlikās, Hariju neredzam. Zēnu tas pilnīgi apmierināja, toties izbrīnīja lielāko daļu no klases.
Tās bija pašas briesmīgākās mikstūru stundas Harija dzīvē. Pat ja ņem vērā to, ka šajās stundās viņš nepazaudēja nevienu torņa punktu. |
|
|
| |
[Sep. 13th, 2005|10:57 pm] |
Pēc tam kad divas mocību stundas bija beigušās zēns pats pirmais pameta klasi un devās uz Lielo zāli brokastīs, pa ceļam cerēdams, ka paspēs apsēsties pie šlīdeņa galda pirms kāds no grifidoriešiem viņu panāks. Tomēr nepaspēja. Viņam nopakaļ skrēja Rons un Hermione.
-Harij...-Viņi aizelsušies apstājās.- Tu...kurp...tā...skrien?
-Brokastīs,-drūmi atteica zēns.
-Tu kur šodien no rīta paliki?- Rons vairāk vai mazāk atguva elpu.- Tava gulta saklāta, mantu lādes nav...
-Ron paklausies...-Harijs iesāka teikumu, bet draugs viņu pārtrauca:
-Labi es saprotu, nolēmi pajokot.Ja? Vakar jūs ar hermioni sastrīdējāties...Viņa pateica lai tu ej uz Slīdeni...Nu un tu nolēmi izdarīt tā, lai izskatītos it kā tu būtu aizgājis.Ja?
-Ron...
-Tikai ko tu darīji pirms stundas Strupa kabinetā?- Bija tāda sajūta, ka grifidorietis nedzirdēja ko Harijs saka un pats atbildēja uz saviem jautājumiem:- Laikam tu nolēmi iznest lādi no koptelpas, lai mēs to kaut kur nejauši nepamanītu, bet viņš tevi pa ceļam notvēra...Vai daudz torņa punktu atņēma?
-Ron tu nesaproti...
-Labi, aizmirsīsim. Ejam brokastot...Esmu izsalcis kā...
Te Rons pamanīja Slīdeņa nozīmīti pie Harija mantijas.
-Kas tas? Rona acis iepletās.
-Ron es jau piecpadsmit minūtes cenšos pateikt, ka tas nav joks!- Harijs izspļāva.- Mani pārcēla uz Slīdeni.
Rona seja uzreiz kļuva pelēka un drūma.
-Pietiek, Harij, tas vairs nav smieklīgi,- Rona sajūtas izteica līdz šim brīdim klusējusī Hermione.- Kur tu ņēmi šo nozīmīti?
-Maksūra uztaisīja.
-Tātad jūs ar maksūru sarunājāt mūs izjokot?!
-Ne ar vienu es neko neesmu sarunājis!-Harijs saniknojās.-Un neviens, nevienu neizjoko! Mani pārcēla uz slīdeni, Strups tagad ir mans torņa vecākais un punkts!
Rons un Hermione no jauna saskatījās
-Jā, Harij, lieliski,- Rons klusu teica.- Mēs...e-e-e...ticam. Varbūt, aiziesim līdz Slimnīcas tornim? Apciemosim Pomfreja madāmu...?
-Es neesmu sajucis prātā!- Harijs izkliedza.- Es redzu, ka jūs neticat nevienam manam vārdam. Neticat? Tad aizejiet kaut vai pie Strupa un pajautājiet vai es runāju patiesību, vai nē! |
|
|
| |
[Sep. 13th, 2005|11:28 pm] |
Zēns strauji pagriezās un devās pie Slīdeņa galda. Vienīgā brīvā vieta kā par nelaimi bija ļoti neveiksmīgā vietā- blakus Drako Malfojam. Krebs sēdēja pa kreisi no Drako, bet lūk Goila nezin kādu iemeslu dēļ nebija. Harijs pāris reizes dziļi ievilka ievilka un izpūta elpu, aizvēra acis un apsēdās blakus Malfojam. Atvēris acis viņš konstatēja, ka baltmatainais slīdeni un vēl arī lielākā daļa galda vēro viņu ar pilnīgi neko nesaprotošiem skatieniem. Malfojs pirmais savaldīja sevi un savu pārsteigumu. Viņš savilka savu ierasto smīniņu un painteresējās:
-Apmaldījies, Poter? Jau ar brillēm slikti redzi? Šeit ir Slīdenis! Dzirdi? SLĪDENIS! Ja jau tu sajauci mani ar Vīzliju, tad esi palicis pavisam akls.
-Aizveries, Malfoj,- Harijs klusu atbildēja.- Es brīnišķīgi zinu kur apsēdos.
-Un?- Drako turpināja smīnēt.- Tu šeit arī paliksi? vai patiešām Dumidors ir atļāvis slavenajam Poteram sēdēt pie tā galda, kurš viņam vairāk patīk?
-Nē.
-Nu tad tinies no šejienes!
-Uz kurieni?- Harijs pagriezās pret Malfoju tā, lai kļūtu redzama viņa Slīdeņa nozīmīte.- mani pārcēla pie jums! Un es no šejienes vairs nekur nelikšos!
Pāri visam galdam pārvēlās skaļu čukstu vilnis. Tagad jau viss galds lūkojās uz Hariju.Malfojs pazaudēja runas spējas. Situāciju izskaidroja garām ejošais Strups.
Profesors bija daudz niknāks nekā pirms tam mikstūru stundā.
-Profesor Strup!- Viņu pasauca Drako.- Poters ir nosēdies pie mūsu galda un negrib iet prom!
-Viņam nemaz nevajag nekur iet!- Strups nikni atteica.- Direktors viņu pārcēla uz mūsu fakultāti un turpmāk viņš vienmēr sēdēs šeit!
-Bet...Bet...-Malfojs šķita vēl ar vien neapjēdzam kas īsti notiek.- Bet...ser...Viņš tak nepaliks te ilgi...Jūs tak...jūs varat viņu...
-Nē, mister Malfoj,- Strups nošķobījās tā it kā viņam sāpētu zobi. -Dumidors man tikko aizliedza izslēgt Poteru, bez direktora piekrišanas.
Profesors saknieba lūpas un pametis uz Hariju niknu skatienu,devās tālāk.
Zēns it kā nekas nebūtu noticis pavilka sev tuvāk šķīvi ar auzu pārslu biezputru un slīdeņu ciešo skatienu pavadīts sāka ēst. Harijs to pamanīja, un tā kā tajā brīdī viņam pilnīgi viss bija vienalga, tad viņš mierīgi paziņoja:
-Nenovērs uzmanību, Malfoj, pabrokastot nepaspēsi.
Drako paraustīja plecus un pagriezies pret Krebu, kaut ko sāka čukstēt tam ausī. Harijs savukārt pat necentās noklausīties to, ko par viņu runā Slīdeņi. Pašlaik viņam vienkārši bija ļoti slikti, ja ņem vērā nicinājumu Rona un Hermiones, kuri sēdēja pie blakus galda, sejās |
|
|
| |
[Sep. 13th, 2005|11:59 pm] |
3. nodaļa
Pirmās pāris dienas pagāja vienkārši briesmīgi. Harijs ar grūtībām aprada ar jauno iekārtu. Slīdeņa koptelpā nebija logu un arī nekā cita, kas spētu atgādināt par gaismu, prieku...Zēns atradās dziļā depresijā. Gandrīz nepārtraukti sāpēja galva., viss kas patrāpījās acīs, nomāca un kaitināja, pēc cietās slīdeņa gultas sāpēja kauli. Harijs uz laiku pat aizmirsa par to, ka viņam ir jāsamierina fakultātes. Viņam rādījās murgi. Pārsvarā Voldemorts, Nāvēži, vecāku nāve, Sedriks, Sirius...Zem acīm zēnam parādījās tumši loki, saules trūkuma dēļ sejas āda kļuva bāla. Stundu laikā brīžiem viņš pats nemanīja kā uz lapu malām rakstīja aptuveni šādus tekstus: "Esmu noguris...nevaru...ātrāk nāve..." Par hariju ņirgājās ne tikai Grifidorieši un Slīdeņi, bet arī Kraukļnagi un Elšpūši nelaida garām izdevību pateikt zēnam kaut ko nepatīkamu.
Pat pirmkursnieki bieži vien mēdza viņam aizlikt priekšā kāju, lai zēns pakluptu.
Harijs mcījās arī dēļ tā, ka nekādi nevarēja parunāt ar Ronu. Grifidorietis vienkārši nepievērsa zēnam uzmanību, bet, ja skatieniem tomēr sanāca krustoties, tad uzreiz novērsa savējo. Harijs dusmojās, ka nevar Ronam visu izskaidrot, padalīties ar to cik slikti jūtas un pateikt, ka pats nav nekādā sajūsmā no tā visa...Tomēr nekādi nevarēja viņu satikt, ne stundās, ne lielajā zālē. |
|
|