| |
[Dec. 1st, 2005|03:55 pm] |
10. nodaļa.
No rīta Harijs atkal pamodās dēļ tā, ka kāds viņu raustīja aiz pleca. Tomēr šoreiztas notika daudz uzstājīgāk nekā naktī.
-Kas? Kas?- Harijs paķēra no naktsgaldiņa brilles un strauji apsēdās.
-Harij, degam! Patusējām vakar...-Atbildēja Malfojs būdams jau uzvilcis mantiju.
-Kas par lietu?
-Ātrāk! Mikstūras kavējam!
-Kā kavējam?! Harijs pieleca pie pulksteņa, kurš stāvēja uz naktsgaldiņa.
Kad zēns palūkojās uz ciparnīcu, viņam iekšā viss sastinga- līdz stundas sākumam bija palikušas desmit minūtes.
-Nolādēts!- viņš pieleca kājās un sāka skraidīt pa istabu ātri ģērbdamies un mezdams somā spalvas, pergamentus un tintnīcu.- Tas viss ir tevis dēļ! Teicu tak, ka vajag izgulēties! Padomā tikai- nokavēt stundu pie Strupa jau pirmajā dienā...
-Labi, netrako, būs tikai sliktāk.
Tādos ātrumos Harijs bija skraidījis tikai tad kad bēga no Voldemorta vai nāvēžiem. Sirds strauji sitās, kājas no skriešanas sāpēja, bet galvā pulsēja tikai viena doma- “nenokavēt, nenokavēt...” Noskanēja zvans. Harijs un Drako pielika soli. Zēnam bija īpaši pretīgi.- uz viņu tagad lūrēs visa klase, apbērs viņu ar savu sarkasmu un pazemojošajiem teksties. Pēc minūtes viņi aizelsdamies ielidoja pazemē.
-Profesor, atvainojiet, mēs...-te Harijs apklusa un novērsa skatienu no aizkaitinātās profesora sejas.
Klasē nebija neviena cita atskaitot Hermioni, kura ar uztraukumu lūkojās uz abiem Slīdeņiem.
-Jūs nokavējāt,- Strups vēsi piezīmēja, bet Harijs to nedzirdēja.
-Kur tad klase?- pajautāja Drako.- Arī kavē?
-Nē, Greinžeras jaunkundze atšķirībā no jums bija daudz veiklāka. Sēdieties un nekavējiet mani.
Harijs nekādi nevarēja saprast- viņi ko būs tikai trīs?! Viņš izklaidīgi ieņēma vietu blakus Hermionei pirmajā solā. Drako apsēdās viņam blakus. Nelaimīgie skolēni palūkojās uz Strupu.
-Tātad,- profesors ielūkojās kaut kādā sarakstā, piecēlās, izgāja klases priekšā un nelaipni nopētīja visus klātesošos.- Lai vēlāk velti netērētu dārgo laiku uzreiz paskaidrošu, ka šajā gadā jūs būsiet vienīgie skolēni, kuri ir pieņemti manā mikstūru klasē. Ar ko es jūs arī apsveicu,- Strups šķībi pasmīnēja, it kā viņš jau sen būtu izdomājis šo runu un atkārtotu to gadu no gada, un tagad vienkārši izmeta tos vārdus, kas nederēja priekš klātesošās auditorijas.- Man par pārsteigumu pie manis nokļuva pilnīgi ne tie kurus es biju gatavojies redzēt. Tas kārtējo reizi pierāda cik nevīžīgi, šīs skolas skolēni un par nelaimi arī mana torņa Studenti attiecas pret manis mācāmo priekšmetu. Es nekad neņemu skolēnus tikai priekš tam, lai “Piepildītu klasi” Es vienmēr esmu ņēmis tikai labākos, bet sakarā ar masu apstulbumu kurš šajā gadā ir pārņēmis skolu, man nācās paņemt arī “Labiniekus” kaut gan viņu neizrādījās diez ko vairāk par “izcilniekiem”. Tomēr, ja es to nebūtu izdarījis, tad mani sagaidītu nelaimīgs “prieks” mācīt manu tik ļoti svarīgo priekšmetu vienam vienīgam Poteram.
Hermione izbrīnīta pagriezās pret Hariju. Viņš savukārt nezināja vai uzskatīt Strupa pēdējos vārdus par kādu apslēptu komplimentu, vai arī par kārtējo apvainojumu. Jeb kurā gadījumā zēns bija tikai priecīgs par, to, ka viņi šeit atrodas trijatā. |
|
|
