| |
[Oct. 1st, 2005|02:27 pm] |
6. Nodaļa
Nākamajā rītā Harijs un Drako sēdēja sava torņa koptelpā un spēlēja burvju šahu.Pēdējam eksāmenam viņiem vajadzēja notikt nākamajā dienā. Malfojam- Burvestībās, bet Harijam- Pārvērtībās. Pašlaik viņi "gatavojās". Drako lēni bet mērķtiecīgi tuvojās zaudējumam. Viņš zaudēja vienu figūru pēc otras un sajutis to, ka zaudējums ir tuvu viņš pacentās Harijam aizpūderēt smadzenes:
-Kā tu domā, kā tur jūtas mūsu torņa vecākais?- painteresējās Malfojs ar uzspēlēti- vienaldzīgu sejas izteiksmi atlaizdamies krēslā.-Nezinu kā citi, bet manuprāt tu viņam superīgi iekrāvi.
Harijs noburkšķēja kaut ko neskaidru un palaida garām savu laidni. malfoja zirgs to uzreiz pievāca no laukuma. Harijam šī tēma nebija diez ko patīkama...
Drako, redzēdams, ka šāda veida saruna bojā harija kaujiniecisko noskaņojumu, turpināja savu tekstu:
-Es, protams saprotu- torņa vecākais, cieņa...Bet tomēr viņš bija pelnījis. Viņš tak tev krita uz nerviem vēl vairāk par mani. Taisnība?
-Taisnība,- Harijs saņēma iedvesmu un palūkojās uz šaha dēlīti ar skaidru skatienu. Pārbīdījis torni viņš paziņoja:
-Šahs un Mats.
Malfojs izbrīnījies palūkojās uz figūrām, un atmetis ar roku sāka runāt, šoreiz jau nopietni: |
|
|
