| |
[Oct. 1st, 2005|12:49 pm] |
Zēns smagi elpoja, tomēr saldā uzvara viņam deva spēkus. Viņš ar tādu kā aklu apmierinātību turēja rokās saspiestu profesora nūjiņu. Un tad pēkšņi līdz viņam atlidoja skolēnu čuksti. Harijs atjēdzās. Viņš palūkojās uz kursa biedriem, tie izbijušies lūkojās uz viņu...Zēns palūkojās uz Dumidoru un Trandāmu. Direktors bija acīm redzamā šokā un nespēja pakustēties. Aurors par kaut ko satraukti domāja...Harijs izbijās un strauji pagriežas pret Strupu. Profesors nekustīgi gulēja uz zemes, visa viņa mantija bija saplēsta un izsmērēta ar asinīm. Zēnu pārņēma izbīlis. Viņš nervozi centās atcerēties, kas tā bija par burvestību, kuru viņš pielietoja. Ar cerību, ka tā nebija "Avada Kedavra" Harijs metās pie profesora Strupa. Profesoras par laimi bija dzīvs. Dziļā bezsamaņā, bet dzīvs. Zēns ar grūtībām viņu piecēla, pārmeta profesora roku sev pār plecu un devās uz durvju pusi. Neviens nepakustējās. Harijam pēkšņi palika tik slikti, cik slikti nebija bijis kopš tā brīža, kad viņš pārgāja uz Slīdeni. Viņš sajuta, ka ir nepieciešams paskaidrot kurp viņš ved profesoru:
-Es aizvedīšu viņu uz slimnīcas spārnu,- nomākti nomurmināja zēns, vērsdamies pie Dumidora.
Direktors klusēdams pamāja ar galvu.
Gāja viņi ļoti ilgi. Harijam par brīnumu stundas vēl nebija beigušās un gaitenis bija tukšs. Strups knapi vilka kjas, klupa, klepoja un kaut ko čukstēja. Kad viņi beidzot nokļuva līdz slimnīcas spārnam Harijs nosēdināja profesoru uz tuvākās gultas. Sega uzreiz piesūcās ar asinīm.
-POMFRĪ MADĀMA!!!- paniskā iesaucās Harijs.
Medmāsa atskrēja no sava kabineta, ieraudzīja Strupu un ķērās pie sirds.
-Merlin, kas ar viņu noticis?
-E-e-e...mums bija aizsardzība pret tumšajām zintīm...mēs cīnījāmies divkaujā...es netīšām viņu nolādēju...netīšām...
-Ak Merlin...
Pomfrī madāma norobežoja gultu ar aizskariem un ķērās pie profesora ārstēšanas. Arī harijam visā tajā tika atrasts darbs.
Visa Strupa seja bija vienās asinīs, profesors nepārstāja kaut ko murmināt un tas zēnam lika sastingt šausmās...Viņš nebija domājis, ka spēj tā izmantot savu naidu...No kura vairs nebija palicis ne kripatiņas. Harijs jutās šausmīgi vainīgs, lamāja sevi par to, ka nenometa nūjiņu tajā brīdī, kad Strups viņam pavēlēja...Viņam gribējās apgulties uz blakus gultas tādā pašā stāvoklī kādā viņš bija iedzinis profesoru...
Tikai pret vakaru zēns iznāca no slimnīcas spārna un, nevienu un neko, neredzēdams vilkās atpakaļ uz koptelpu...Acu priekšā stāvēja Strupa asiņainā seja, un viņa bezjēdzīgā murmināšana vēl ar vien skanēja ausīs... |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/29025/768) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) fleur |
|---|
| Date: | October 1st, 2005 - 01:53 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
paldies Tev!!:) | |
