 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
bibliotekāre bija laipna, īsta lietišķā sieviete, un viņas piedāvājumam - "vai nevēlaties sākt jaunu dzīvi no baltas lapas", es, protams, piekritu.
"Vislabāk būtu attēlot notikumus to secībā. Rakstīt dienasgrāmatu, lai nerastos nekādi pārpratumi. Neļaut pagaist niansēm, sīkumiem, pat ja tie šķiet pavisam nenozīmīgi, un, galvenais, tos sitematizēt. Ir jāpasaka, kādu es redzu šo galdu, ielu, cilvēku, tabakas paciņu, jo tieši tie mainījušies. Ir skaidri jānosaka pārmaiņu apmērs un daba. Piemēram, te ir papes kaste ar manu tintes pudeli. Vajadzētu mēģināt pasacīt, kādu es to redzēju pirms un kā es tagad to... Nu labi, tas ir taisnstūru paralēlskaldnis, kas izceļas uz... Tas ir stulbums, te nekas nav pasakāms. Lūk, no kā jāizvairās, - nevajag iztēloties dīvainības tur kur to nav. Manuprāt, tieši tas draud dienasgrāmatas rakstītājam: viņš pārspīlē, ausās, pastāvīgi izkropļo īstenību..." Žans Pols Sartrs "Nelabums"
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ieslēdzu sennespēlēto atskaņotāju, izvilku no skapja dzīlēm dažus vecus mp3 diskus un ķēros klāt idejas realizācijai, t.i., izlīmēt jaunas tapetes virtuvē. sāku ar to, ka noplēsu vecās, tad ieraudzīju, ka foršs tāds gaišs fons, lai kautko pafotografētu. paņēmu glāzi un citronu, tad citu glāzi, citronu sagriezu uz pusēm, vienvārdsakot, gribēju šļakstus piefiksēt virs glāzes malām, bet sapratu, ka tam aiziet bezgalīgi daudz laika. tad izmērīju un nogriezu tapešu loksnes un gāju ārā meklēt spaini, lai iejauktu līmi. protams, nevarēju atteikt dažiem sastaptajiem vientuļiem krokusiem. tagad gan iešu līmēt, neatceros, kad būtu tik haotiski darbojusies.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
