raudāju aliju skatoties. mani nespēja apturēt arī saprāta balss, ka tas taču tikai tapēc, ka kādam tas ir izdevīgi. ka tas pilnīgi un galīgi nav manu asaru vērts. bet bija labi.

vēl vakar ļoti, ļoti sagribējās atvasaras laiku. kad ir tāds pavēss, bet vēl var saņemties un izpeldēties. gaisā jaušamas rudens smaržas, mazliet iedzeltenas kļavu lapas un pilna zeme āboliem. zied gladiolas, asteres. vēlu vakarā iekurta uguns..