hei, darbs ir izprieca. uz darbu es atbraucu atpūsties nevis strādāt.
puse nakts bezmiegā, domu apsēstībā. nedomāt un aizmigt, bet kā. un tad vēl tie nebeidzamie uz nerviem krītošie troksnīši visapkārt. bet toties kad aizmigu tad lidoju pāri lielam labības laukam, pēc tam gan iekritu ūdenī un slīku. labi, ka bija tādas lielas tulpes aiz kurām pieķerties. un pēkšņi redzēt sevi no augšas, interesanti.

bet galvenais, ka darbs ir kā atpūta. līdz vakaram.
un tagad klausos un laikam visu dienu klausīšos - leonard cohen. kā man agrāk riebās viņa balss:)