vakardien darbā bija diezgan brīvs brīdis un ar savu veco klibo telefonu mēģināju kautko palasīt internetā. praktiski to nedrīkst darīt, bet ir brīži, kad iespējams paslīdēt garām atvara malai. nevaru iedomāties nosaukt šo par pastāvīgu darbu, piedēvēju viņam pagaidu vai sākuma/iesākuma statusu. bet mans brālis, kurš ir vēl nelabojamāks pesimists par mani, vien nosmīkņāja, mums tikai labpatīkot tā domāt, bet realitātē pēc daudziem, daudziem gadiem visdrīzāk atrodamies vēl turpat.
|