nejūtu lieko stundu, naktīs nevaru aizmigt, rītos grūti pamosties. bet arvien biežāk sajūtu iedvesmu tikšanai ārā no bezcerīguma. jau pāris mēneši pagājuši, bet nujau ir dienas, kad jūtu uzrāvienu, bet tad laikam tā pārcenšos, ka atkal saļimstu. bet domāju, ka šī ziema mani neietekmēs, ka šeit vairs nav runa par laikapstākļiem, manšķiet, sāku pieņemt gadalaika maiņas, aukstumu, vienmēr ir bijis tik spēcīgs protests pret to, bet tagad vien samierināšanās sajūta.
|