pirmā (kārtīgā) pelde bija pirms nedēļas dubkalnu ūdenskrātuvē (jāpieraksta, citādi vienmēr aizmirstu nosaukumu). tur kautkur zilo kalnu meža viducī starp jaunogri un ikšķili. tur gabalu tālāk ir arī skatu tornis, esmu tā atradinājusies no augstuma, ka uzkāpjot augšā kādu brīdi nevarēju piecelties kājās, apgūlos un skaitīju mantru - man nav bail, man nav bail, tā sasmīdinot savu ģimeni. kautgan pirms mēneša biju munameģī, bet tur kautkā savādāk, sienas apkārt, vienkārši kāp. un arī, iespējams, sajūties pārliecinošāk, ja kāds cits vairāk izrāda bailes. "telefonsērga"
|