tiešām ceru, ka būšu tik žirgta, pēc apmēram piecpadsmit gadiem, kā tās sievietes, kuras satiekas pa divām, trim, un neskatoties uz agro rīta stundu, čivina bez apstājas. bet visvairāk man patīk pirmā vilciena aizmigušie pasažieri. vienam tādam bieži apsēžos iepretim, vīrietis liels kā valis, iekāpju/izkāpju, bet viņš tā arī šņākuļo aci nepavēris. mierīgam dienas sākumam, mierīgs rīts. tulīt jau aprīlis, tad man atkal būs pavisam cits darba ritms, arī naktsmaiņas, bet gan jau. kā viena kolēģe teica: ņemoroz sopļi.