šoreiz fiksā bilde, jo pirms pašas pusnakts tikai atjēdzos, ka nebūs ko ielikt, un pa dienu ir vienas vienīgas bildes ar bērniem. pirms apmēram pusotra diviem gadiem, stundām ilgi pastaigājos ar ratiņiem, jo savādāk mazā knīpa nemaz negulēja, kā rati apstājās, pēc brīža acis kā pogas, bet kustībā varēja kautvai preču vilciens blakus nobraukt. bet ne par to stāsts, piefiksēt gribēju par telefona austiņām, ar kurām tolaik cītīgi klausījos radio. jā, un pēc vakardienas bomža uzstāšanās sabiedriskajā, nolēmu austiņas atkal sameklēt. vēl mazliet vairāk kā mēnesi pēcpusdienās jābraukā uz Rīgu, un labāk klausīšos Volfu un atpakaļceļā Grēviņu.

gāju cauri centrāltirgum un atcerējos šīrīta dienasgramata ierakstu par gaģušņikiem, izvilku fočiku un neuzkrītoši paklikšķināju šurputurpu. tirgustantēm sejā līst gan sakautrējos.