šorīt prasu sev: ar ko lai salīdzina
tā lai paskaidrotu, saprastu
ka dažas kārtas vai sloksnes zemāk
nozāģētas kļavas celma platumā
mūžīgās uguns un paātrinātu sirdspukstu ritmā
kņudina, sāpina, tracina

entās reizes pārlasīt, skatīties, kritizēt. automātiski gribas to neieredzēt, bet īstenībā jūtams, ka patīk. patīk.
mazajai smilškastei malas nemaz nav tik augstas un var mēģināt nebaidīties un pārrāpties tām pāri.

ak jā, tikai tagad izlasīju uzkrājušos neizlasītos ierakstus friendlistē. izlasot lone_wolf ierakstu atminējos kādu momentu no brīvdienas/svētdienas, kuru vajadzētu piefiksēt.
svētdien, atgriežoties mājup, dega kādas lauku mājas kūts.
te bija ko redzēt. manu līdzbraucēju reakcija -viena sāk histēriski raudāt, otra to tik vien spēj atkārtot kā šausmas, šausmas -kādas liesmas, šausmas, šausmas -jau viss gāžas, pārējās divas klusējot noskatās. es visas nezinkāpēc mēģinu pārliecināt -tā nav dzīvojamā māja, neviens nav cietis, ugunsdzēsēji jau ir izsaukti.
mana raudošā mazā māsica, kura starpcitu gatavojas kļūt par ārsti, nomierinājās tikai tad, kad pievedu klāt pie mājas un viņa palīdzēja saimniekiem izglābt dažus trušus no tiko liesmu pārņemtajiem būriem. jā, kā izrādījās daudzus, nezinu gan cik un nav arī svarīgi, lopus tā arī saimniekiem neizdevās glābt, jo liesmas pārāk ātri visu pārņēma. pēc ugunsdzēsēju (starpcitu ar smieklīgi caurajām šļūtenēm) ierašanās devāmies prom. aiz muguras palika pārbiedētas, apkārt skraidošas, bet no liesmām izglābušās aitas un mājas saimniece, galvu saķērusi skaļi vaimanājot: manas gotiņas, ak manas gotiņas!
lūk tā viss bija. tikai nomoka nesapratne par to kapēc tās govis nebija izvestas ārā ganībās. nu mazums iemeslu, protams.

tā izskatījās:
( ... tālāk ... )

184 jautājumu (krievu val.) tests --> http://trurl.h12.ru/test/
mana diagnoze - ( ... tālāk ... )