.mēs pēkšņi varam sākt runāt par to, ko visu mūžu klusējām. un runājam tā itkā nebūtu klusējuši. .paspiežam sev varonīgo roku par peldi septembrī nepievēršot uzmanību atsaldētajiem orgāniem.
ir savādāk. kautkas kam ir nākotnes smarža. kā plūksnaini mākoņi saullēktā. vēsums, knaibles sirdī. kautrība pēctam.
|